Šogad pacientu iemaksas un līdzmaksājumus no «sociālā spilvena» līdzekļiem valsts kompensēs tikai trūcīgiem iedzīvotājiem, kuriem vidējie mēneša ienākumi nepārsniedz 90 latu, savukārt iedzīvotājiem ar ienākumu līmeni virs 120 un 150 latiem atvieglojumi par ārstēšanos vairs nepienāksies. Pērn Jelgavā iespēju ārstēties lētāk vai bez maksas izmantoja vairāk nekā pustūkstotis mazturīgo.
Jelgavnieks Vilis, ko «Ziņas» sastapa vakar, ir viens no cilvēkiem, uz kuru šīs izmaiņas attieksies īpaši sāpīgi. Viņš ir 2. grupas invalīds, invaliditātes pensija – 130 latu mēnesī, bet līdz vecuma pensijai vēl jāgaida divi gadi. «Tagad man jāiet slimnīcā, bet nezinu, ko darīt, jo par ārstēšanos vajadzēs maksāt pašam. Ja iešu slimnīcā kaut uz desmit dienām, tur būs jāatstāj gandrīz visa pensija. Par ko man dzīvot atlikušo mēnesi, ja esmu gluži viens? 50 procentu atlaide vismaz bija kāds atspaids, jo pagājušajā gadā slimnīcā nācās ārstēties trīs reizes,» stāsta vīrs. Kā zināms, pašlaik viena diena slimnīcā (sākot ar otro ārstēšanās dienu) pacientam izmaksā 9,5 latus, bet ne vairāk par 250 latiem par ārstēšanās reizi vai 400 latiem gadā.Ierosinājumu atteikties no iemaksu un līdzmaksājumu kompensēšanas mazturīgajiem Veselības ministrija izteikusi, jo atšķirībā no «sociālā spilvena» ieviešanas sākumposma, kad līdzekļi pat pilnībā netika apgūti, pašlaik slimnīcas aktīvi izmanto iespēju ārstēt trūcīgos un «sociālais spilvens» ir ievērojami «saplacis». To rāda arī Jelgavas skaitļi – 2010. gadā Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē izziņas, kas nepieciešamas veselības aprūpes pamatpakalpojumu saņemšanai, tika izsniegtas 330 personām, kuru mēneša ienākumi uz ģimenes locekli bija zem 150 latiem, bet 2011. gadā tādu izziņu skaits sasniedza jau 572. Sociālās drošības tīkla stratēģija ieviesta ar 2009. gada oktobri un paredz dažāda veida atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.No 2012. gada 1.janvāra visi kompensējamie medikamenti un medicīniskās ierīces no Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem tiks apmaksātas 100 procentu apmērā tāpat kā līdz šim tikai trūcīgajām personām. Iedzīvotāji ar ienākumu līmeni no 90 līdz 120 latiem mēnesī nākamajā gadā nepieciešamos valsts apmaksātos medikamentus un medicīnas ierīces saņems vispārējās kompensācijas sistēmas kārtībā – ar 50, 25 vai 0 procentu līdzmaksājumu atkarībā no diagnozes. Sabiedriskie darbi pašvaldībāsNo 2012. gada janvāra otrās puses bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba (ar bezdarbnieka statusu vismaz sešus mēnešus), četrus mēnešus varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos pašvaldībās. Bezdarbniekam, piedaloties tajos, pienāksies ikmēneša atlīdzība 100 latu apmērā «uz rokas», taču nebūs vairs tā saukto simt un astoņdesmit latu stipendiātu. Paralēli valsts par šiem bezdarbniekiem veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrības, biedrībās vai nodibinājumos. Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu Nodarbinātības valsts aģentūra un pašvaldība slēgs līgumu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros darba vietai būs jābūt izveidotai no jauna vai tajā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā neviens cits nedrīkstēs būt strādājis. Jāpārdod lētākais medikamentsNo 1. februāra ārstiem, izrakstot kompensējamās zāles pirmreizējiem pacientiem, receptē būs jānorāda to ķīmiskais nosaukums, un aptieku pienākums būs izsniegt lētāko medikamentu. Ja pacients vēlēsies dārgāku, tas būs jāpērk par pilnu cenu. Plašākas aprūpes iespējas mājās Paplašināsies mājas aprūpē sniegto pakalpojumu klāsts. Tādējādi pacientiem pēc insulta veselības aprūpes mājās ietvaros būs iespējams saņemt arī medicīnisko rehabilitāciju savā dzīvesvietā. Par mājas aprūpes pakalpojumu nav jāmaksā pacienta iemaksa.Pašvaldībām iespējas ietekmēt nodokli Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli dos lielākas tiesības pašvaldībām nodokļa objekta noteikšanā, piemēram, dzīvojamo māju palīgēku aplikšanā ar nodokli.Mazāk birokrātijasNo šā gada vienkāršota ienākumu deklarēšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tiem iedzīvotājiem, kuriem tas jādara obligāti. Ienākumu deklarācijā iedzīvotājiem būs jānorāda tikai tā informācija, kas nav pieejama citās valsts informācijas sistēmās. Pārējās ziņas nodokļu administrācijai pašai būs jāiegūst no citiem valsts reģistriem.Nebūs jāmaksā nodokļa starpībaNo 1. janvāra mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) uzlikšanas kārtība personām, kas gūst algota darba ienākumus ārvalstīs. Saskaņā ar grozījumiem likumā par IIN nodoklis nebūs jāmaksā par algota darba ienākumiem, kas gūti citā ES dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija. Šāda kārtība attieksies uz ienākumiem, kas gūti 2011. gadā. Līdz ar to ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs pienākums segt starpību starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm mītnes zemē un Latvijā. Jādeklarē ienākumi Gadu mijā stājas spēkā sākumdeklarēšanas likums, kas paredz, ka fiziskajām personām bija pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli 2011. gada 31. decembrī pulksten 24 un jāsniedz atbilstoša deklarācija VID no šā gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Deklarēšanas pienākums ir spēkā, ja persona Latvijā iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat būs jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau reģistrēti valsts reģistros.Nedrīkstēs tik daudz ievest1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā par akcīzes nodokli, saskaņā ar kuriem mainīts akcīzes preču pārvietošanas regularitātes kritērijs. Turpmāk akcīzes preču daudzumu, ko no Krievijas vai Baltkrievijas savam patēriņam fiziska persona drīkst ievest Latvijā bez muitas maksājumiem, varēs ievest ne biežāk kā reizi nedēļā, nevis reizi dienā, kā tas bija līdz šim. Fiziska persona savam patēriņam Latvijā no valsts, kas nav ES dalībvalsts, ar atbrīvojumu no muitas maksājumiem reizi septiņās dienās ar jebkāda veida transportlīdzekli, izņemot aviotransportu, varēs ievest 40 cigaretes vai 20 cigarillas, vai 10 cigārus, vai 50 gramu smēķējamās tabakas; vienu litru alkoholisko dzērienu ar spirta saturu virs 22 procentiem vai divus litrus alkoholisko dzērienu ar spirta saturu zem 22 procentiem un četrus litrus nedzirkstošā vīna, un 16 litru alus.Pārejas varēs šķērsot arī braukšusVelosipēdisti turpmāk regulējamas gājēju pārejas drīkstēs šķērsot braukšus, taču ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, paredz izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos. Līdz šim velosipēdu vadītāji zebru drīkstēja šķērsot, tikai ejot kājām. Braukšus šķērsot neregulējamas gājēju pārejas nedrīkstēja, un tas nav atļauts arī pašlaik. Norma par pāreju šķērsošanu gājēju pārvietošanās ātrumā attieksies arī uz personām, kas pārvietojas ar skrituļslidām, skrituļdēļiem un tamlīdzīgu sporta vai atpūtas inventāru.
