Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotājas Ināras Rūces darbs «Augu mūžs» atzīts par vienu no radošākajiem Latvijā.
«Jautāju bērniem – kur var dabūt sēklas? Paciņā! Kur paciņu? Veikalā! Bet no kurienes veikals ņem sēklas? Droši vien no noliktavas! Kā tās tur nokļuva? No fabrikas! Un fabrika? Vai uztaisīja tās no plastmasas? Hm…,» Jelgavas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Ināra Rūce atstāsta dialogu ar septītklasniekiem, kas tiek izspēlēts interaktīvajā stundā «Augu mūžs». Noslēdzot ES līdzfinansētu projektu prioritāro mācību priekšmetu skolotājiem, šis darbs tika novērtēts kā viens no radošākajiem Latvijā.Skolotāja gan smej, ka tā tikai nejaušība, ka viņa par savu darbu pērnā gada nogalē apbalvota projekta noslēguma konferencē Rīgā. Pēdējā brīdī vajadzējis no skolas ko iesniegt, un «Augu mūžs» vienkārši gadījies pa rokai. Ne tas speciāli konkursam taisīts, ne pieslīpēts. Tomēr argumenti par nejaušību īsti neiztur kritiku. Meklēt metodes, kā, liekot lietā dažādus interaktīvus līdzekļus, skolēniem atmiņā paliekošāk pasniegt savu priekšmetu, Valsts ģimnāzijā ir patīkams izaicinājums jau teju septiņu gadu garumā. Kopš brīža, kad izglītības iestāde kļuva par pilotskolu ES projektā «Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos». Tā laikā arī modernizēti kabineti, sagādāti projektori, interaktīvās tāfeles un mācību aprīkojums, lai audzēkņi stundās varētu vairāk piedalīties – pataustīt, izmēģināt, salīdzināt un paši izdarīt secinājumus.Mācās uzreiz un uz vietasArī stunda «Augu mūžs» skolēnus iesaista uzreiz. Vispirms pēc principa, vai zini, kā radušās, divās kaudzītēs jāsašķiro vairākas sēklu paciņas. I.Rūce stāsta, ka bērniem nav problēmu pateikt, no kurienes ņemtas ķiršu, saulespuķu un ābeļu sēklas. Daži zina arī, kā nogatavojas ķimenes, dilles un āboliņš. Nezināmo kaudzītē parasti paliek burkāni, redīsi un kāposti. Tāpēc rodas motivācija noskaidrot. Skolēni lasa informāciju, kladēs uzreiz zīmē nogriežņus, risina uzdevumus. «Ir bērni, kuriem vārdiskā atmiņa nav tik laba. Tāpēc darbojamies gan ar acīm, gan ar rokām, ar tekstu un zīmēšanu. Mācāmies nevis no grāmatām, bet uzreiz un uz vietas,» sava darba noslēpumu atklāj I.Rūce. Nozīme ir arī vizuālajai prezentācijai. Šoreiz tā lielākoties veltīta burkāniem. Attēlos atklājas, kā tie uzdīgst un aug. Ka burkāni pavasarī jāretina, bet rudenī var atstāt uz lauka, lai jaunajā sezonā redzētu tos uzziedam baltiem ziediem un vēlāk novāktu sēklas. Stundas noslēgumā skolēni nostiprina apgūto un izsaka savu vērtējumu.Pārsteigums lēnām zūdBioloģijas skolotāja min, ka šādas stundas kļuvušas par ikdienu ne tikai Jelgavas Valsts ģimnāzijā, jo projekts ieviests visā Latvijā. Kā tā iespējas tiks izmantotas, atkarīgs no pedagoga un pieejamās materiāli tehniskās bāzes. «Esmu ļoti lepna, ka man ir šis kabinets un mācību aprīkojums. Arī nedaudz greizsirdīga, kā tas tiek lietots, jo tas prasījis milzīgu laika un nervu patēriņu, lai to ieviestu,» atzīst I.Rūce. Viņa piebilst, ka skolēni šādas modernas stundas ar prezentācijām un iespēju eksperimentēt pagaidām vēl uztver ar lielu interesi. Taču pārsteigums pamazām zūd, tāpēc pedagogiem jādomā aizvien jaunas metodes, lai noturētu uzmanību. Viegli tas nav, bet azarta vēl pietiek, teic skolotāja ar 24 gadu stāžu savā profesijā. Darbu skolā viņa raksturo kā interesantu, arī ar grūtībām, lielu dinamiku un, protams, gandarījumu. Par spīti tam, ka sabiedrības, vecāku un atbildīgās ministrijas gaidas no izglītības iestādes bieži vien nesaskan ar skolā reāli notiekošo. «Pastāv uzskats, ka bērns uz skolu atnāk kā balta lapa, kura mums jāpieraksta. Taču zināšanu apjoms nebūt nav galvenais pusaudžiem, kā to, iespējams, gribētu vecāki un augstskolas. Jauniešiem ir savam vecumposmam raksturīgās attīstības problēmas. Nepieciešamība komunicēt, pierādīt sevi. Viņi taču vēl aug un attīstās,» teic pieredzes bagātā skolotāja, iestājoties pret skolēnu pārslogošanu. Iespējams, te varētu līdzēt mācību gada pagarināšana, kas ļautu audzēkņus vairāk vest dabā uz tiem pašiem ziedošajiem burkānu un kāpostu laukiem. Lai nezustu saikne ar dzīvo.Jāpiebilst, ka, noslēdzot ES līdzfinansētu projektu, kurā no 2008. gada aktīvi darbojās un stipendijas saņēma vairāk nekā četri tūkstoši Latvijas prioritāro priekšmetu (fizikas, ķīmijas, bioloģijas, dabaszinību, matemātikas, informātikas un svešvalodu) pedagogi, balvu par radošu veikumu un efektīvām darba metodēm ieguva arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Antonija Rudzīte. Nebaidās apgūt jaunoInāra Daščinska, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Par skolotāju Ināru Rūci varu teikt tikai to labāko. Viņa ļoti labi pārzina savu priekšmetu – bioloģiju. Sākot projektu, skolotāja nebaidījās apgūt visu dabaszinību programmu, kurā ietverta arī ķīmija un fizika. Savās stundās viņa izmanto visus projekta laikā iegūtos materiālus. Slodze pirmajos gados gan bija ļoti liela, bet Ināra spēja pienākumus veiksmīgi apvienot. Šos gadus, izņemot pēdējo, skolotāja arī audzināja klasi un bija ļoti saprotoša, atbalstīja savus skolēnus.
