No 4. janvāra Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā skatāma Jūrmalas gleznotājas Olitas Gulbes darbu izstāde.Māksliniece ir no tiem darba rūķiem, kuri klusi, pacietīgi un neatlaidīgi dara savu darāmo, neprasot uzmanību un skaļu atzinību. Viņa izstāžu atklāšanās nolien maliņā un klusi vēro. Arī šoreiz viņa netraucas tikties ar jelgavniekiem, grozīties pa priekšu un noklausīties uzslavās, lai gan šī ir pirmā personālizstāde mūsu pilsētā. Apsolījās gan reiz ierasties Jelgavā un apskatīties, kā viņas darbi izskatās šeit. Tomēr savu sveci pūrā neslēpj – O.Gulbe labprāt rīko izstādes. Tiesa gan, labāk tālāk no centra, kur saprot un pieņem mākslinieces dabas cilvēka pasaules redzējumu un nesamākslotu glezniecību.Viņa ir latviešu tonālās glezniecības tradīciju turpinātāja, reālistiskās mākslas piekritēja. Kādas viņas izstādes nosaukums skan – «Tuvāk dabai, tuvāk sev». O.Gulbe labprāt dodas plenēros gleznot, tā sakot, pie dabas krūts. Vienalga kur – Viesītē vai Jūrmalciemā, Vidzemē vai kaut kur tālāk no Latvijas. Gleznotājai nav būtiski krāšņi dabas skati. Māksliniece var iemūžināt krāsās uz audekla jebko. Pats vienkāršākais nostūris, kur «aklāks» cilvēks neko sevišķu neierauga, viņai var kļūt par glezniecisku atklājumu. Motīvus saviem darbiem viņa atrod visur – pat saskaldītas malkas kaudzē, putna ligzdā, meldru pudurī ezera krastā.Gleznot no dabas O.Gulbei ir tikpat vitāli nepieciešams kā elpot vai ūdeni malkot, jo viņa neko neizdomā, tikai skatās pasaulē ar mīlētāja acīm. Tas tomēr nav fotogrāfisks dabas attēlojums, bet gan jūtīgs tvērums krāsās, atklājot visuzkrītošākās tonālās nianses, ko ikdienas cilvēks pat nepamana. Tā var gleznot tikai ārkārtīgi jūtīgs cilvēks, kurš visu tver ar nervu galiem un noskārš pašas nemanāmākās kustības kā cilvēkā, tā dabā. Tādēļ O.Gulbes ainavās un klusajās dabās (portretus viņa glezno retāk) izgaismojas te viegla migliņa, kas tikko jaušami parādās uz ūdens vai pļavā vasaras pievakarēs vai īsi pēc lietus, te satumsusi diena, kas slāpē košās krāsas, te vēja skrējiens pāri magoņu laukam saulainā laikā vai saules atspulgs ūdens virmojumā, kas var pazust pie vissmalkākās ūdens nodrebēšanas. O.Gulbes spēks ir viņas darbu trauslumā, vienkāršībā un mirklīgumā. Olita Gulbe Dzimusi Bigauņciemā 1953. gada 16. decembrī. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļā (1971 – 1975) un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1978 –1983, vadītājs Indulis Zariņš). Kopš 1995. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Izstādēs Latvijā, Somijā, Dānijā, Francijā, Šveicē, Holandē, Izraēlā, ASV un citviet piedalās kopš 1974. gadā. 2004. gadā saņēmusi balvu «Jūrmalas gada mākslinieks 2002». Dzīvo Bigauņciemā.
