Vienā no aprīļa pēdējām dienām Latvijas zemnieku organizāciju pārstāvji iesniedza valdībai un parlamentam prasības, lai pasargātu zemniecību no izputēšanas.
Vienā no aprīļa pēdējām dienām Latvijas zemnieku organizāciju pārstāvji iesniedza valdībai un parlamentam prasības, lai pasargātu zemniecību no izputēšanas.
Par katastrofālo situāciju lauksaimniecībā Latvijas Republikas valdībai Latvijas Republikas Saeimai
Situācija pārtikas tirgū un Latvijas zemnieku iespējas par ekonomiski pamatotām cenām pārdot saražoto produkciju turpina pasliktināties, jo reāli pasākumi iekšējā tirgus aizsardzībai netiek veikti. Valstij joprojām nav iekšējo tirgu aizsargājošas nacionālas likumdošanas. Netiek veikti jūtami pasākumi valsts ekonomisko robežu aizsardzībai, ticamai preču plūsmas uzskaitei, ievedamās produkcijas svara noteikšanai, objektīvai importējamās produkcijas cenu izvērtēšanai un kontrabandas novēršanai.
Latvijas zemnieku un lauksaimniecības uzņēmumu un organizāciju pārstāvji pieprasa:
1. Izņēmuma kārtā uz laiku, kāds nepieciešams likumdošanas sakārtošanai, noteikt robežcenas no ES un citām pasaules valstīm importētajai gaļai un tās izstrādājumiem, piena produktiem un cukuram. Termiņš – 1999. gada 15. maijs.
2. Noteikt, ka valstī ievedamos pārtikas produktus drīkst pārvietot caur ierobežotu skaitu robežpunktu, kas aprīkoti ar atbilstošas celtspējas automobiļu svariem.
Nodrošināt uz robežas visu pārtikas kravu svēršanu un produktu kvalitātes pārbaudi. Termiņš – sākot ar 1999. gada 10. maiju.
3. Izveidot likumā paredzēto valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju, apstiprināt tās nolikumu un nodrošināt darba sākšanu. Termiņš – 1999. gada 15. maijs.
4. Pasteidzināt antidempinga likuma, pretsubsīdiju likuma un citu ar iekšējā tirgus aizsardzību saistīto normatīvo aktu izstrādāšanu, to pieņemšanu un praktisku iedarbināšanu Latvijas ekonomisko interešu aizstāvībai. Termiņš – 1999. gada 1. jūlijs.
Latvijas zemnieku un lauksaimniecības uzņēmumu un organizāciju pārstāvji brīdina, ka, valdībai nereaģējot uz izvirzītajām prasībām, viņi patur sev tiesības organizēt protesta akcijas.
Rīcības komiteja:
no Latvijas Zemnieku federācijas: Staņislavs Šķesters, Pēteris Kalniņš, Ņina Dūce;
no Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas: Jūlijs Beļavnieks;
no Latvijas Lauku atbalsta asociācijas: Aivars Puriņš;
no Zemnieku saeimas pastāvīgās komitejas: Valters Bruss.
Šo prasību izpildīšanas gadījumā lielie valsts ceļi netiks aizšķērsoti ar tehniku un naftas ceļos netiks «slēgti šīberi».
Trešdien Latvijas Zemnieku federācijas valdes un padomes sēdē tika uzklausīts Lauku konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Ineša Feifera ziņojums. Premjers Vilis Krištopans solījumu izpildīja, un Ministru kabineta sēdes darba kārtībā zemnieku prasību izskatīšana tika iekļauta.
Pirmām kārtām tika apstiprināti gaļas ievešanu ierobežojoši noteikumi un samazināts to robežpunktu skaits, caur kuriem valstī ienāk lauksaimniecības produkcija. Turklāt šie muitas kontrolpunkti tiks apgādāti ar kravu padziļinātas kontroles iekārtām. Meitenes kontrolpunkts ir viens no tiem.
Zemnieku prasība izveidot un apstiprināt valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju palika pusizpildīta: tika nosauktas ministrijas un to pārstāvju skaits šajā komisijā, ar stīvēšanos tajā iedabūts arī viens Lauku konsultatīvās padomes loceklis. Diemžēl tiesības darboties komisijai piešķirtas netika. Tā darbu varēs sākt pēc tam, kad oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» tiks publicēts Likums par iekšējā tirgus aizsardzību, kas būs arī komisijas darba pamatojums.
Vēl viena zemnieku prasība – par pagaidu pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai, paaugstinot muitas tarifu likmes, – arī palika tā kā gaisā karājamies: valdība to nenoraidīja, bet arī neapstiprināja. Šo likumprojektu varēs izskatīt noteiktajā kārtībā pēc konsultācijām ar Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas ieteikumiem to būšot lietderīgi saskaņot ar atbilstošu Eiropas Savienības dokumentu, kas stāšoties spēkā šovasar.
Cerīgākas šķiet lietas ar antidempinga likumu: tas jau esot gatavs un atbilstošā kancelejā gaida vien apstiprināšanu un izsludināšanu.
Jāņem vērā, ka šādi rezultāti gūti jau trešajās valdības un Lauku konsultatīvās padomes kopīgajās sarunās. Tas liek domāt, ka Ineša Feifera un komisijas darbs virzīts pareizās sliedēs un racionāli tiek izmantota līdz šim nebijusi iespēja – zemnieku interešu aizstāvjiem diskutēt ar ministriem.
Tomēr, kā uzskata paši zemnieki, mierīgu sarunu ceļā visas viņu problēmas netiks atrisinātas. Turklāt šī pārliecība ir pašu pieredzē gūta – vai mazums zemes kopēji mānīti, krāpti un atbīdīti. Pat piketam pirms pāris gadiem Rīgā pie Saeimas nama tik vien bija kā interesanta TV sižeta nozīme. Zemnieku ierosinājums kaut tik daudz valdībai panākt pretim, kā aizliegt no valsts budžeta finansētās iestādēs (skolās, cietumos u.c.) ēdināšanai izmantot importētos pārtikas produktus, ir kaut kur kabinetu virtenēs pazaudēts.
Par pāridarījumiem runāja un savus ierosinājumus protestam izteica katrs no valdes un padomes. Un visi atzina: diezgan esam ļāvuši, ka valdība mums uzšķauda. Šajā reizē vienots viedoklis bija gan Zemnieku federācijas, gan Statūsabiedrību asociācijas, gan tā dēvētās Kāposta Lauku atbalsta asociācijas un, iespējams, vēl citu zemes kopēju apvienību pārstāvjiem. Un tas, zinot latvieša dabu, nudien ir vērā ņemami.
Zemnieku federācijas valdes un padomes sēdē tikai nosauktas iespējamās protesta akciju vietas un atbildīgie organizatori.
18. maijā rīcības komiteja visu precizēs un noteiks protesta sākuma datumu. Pašlaik visos pagastos sākts organizatoriskais darbs. Zemnieki tiek aicināti būt vienotiem un aktīviem.
