Neņemot vērā īrnieces vēlmes un iebildes, bez brīdinājuma māju «Ganteri» saimnieks Ģirts Neija pāris dienās nojaucis pirms nepilna gada iegādāto īpašumu. Viņš pārliecināti apgalvo, ka mājās deklarētā Marina Krūkle, kas gan tur pastāvīgi nedzīvoja, juridiski par īrnieci nemaz nav uzskatāma, tāpēc lēmis atbrīvoties no kritiskā stāvoklī esošās ēkas. Viņa savukārt vērsusies policijā, grasās doties uz tiesu, kā arī vērsties pašvaldību lietu ministrijā, sūdzoties par Ozolnieku novada deputātu.
«Ziņas» oktobra beigās jau rakstīja par konfliktu starp Ozolnieku deputātu Ģ.Neiju un kādreizējo novada iedzīvotāju M.Krūkli. Tikai pusgadu pēc tam, kad izsolē nopirka lauku mājas «Ganteri» Cenu pagastā, tās jaunais īpašnieks Ģ.Neija esot uzzinājis, ka mājai ir īrniece. M.Krūkle sevi par māju iedzīvotāju uzskata kopš 2000. gada, kad ar toreizējo nama īpašnieci noslēgusi īres līgumu. Pēdējos gados gan viņa tur nedzīvo, jo strādā Liepājā, turklāt ēkas stāvoklis nemaz neļauj tur uzturēties ziemā.Kopš tā brīža starp abām pusēm milst konflikts – īrniece Ģ.Neijam pārmet iejaukšanos privātajā dzīvē, bet nama saimnieks ir nesaprašanā par sievietes rosinājumu sagādāt viņai dzīvokli, jo teic, ka viņa par īrnieci nemaz nav uzskatāma. Likums liek ierādīt citu dzīvesvietuPar to, ka vecās mājas pārvērtušās gruvešu kaudzē, M.Krūkle uzzinājusi pirms Ziemassvētkiem, kad par to telefoniski viņai ziņojuši tuvējie kaimiņi. Apskatījusi nama paliekas, ko veido tikai baļķu grēda, ķieģeļi un pāris metāla plāksnes, M.Krūkle apgalvo – māja ne tikai nelikumīgi nojaukta, bet arī pazudusi virkne viņai piederošo mantu. Koka mājā bijušas viņas gultas, dīvāni, skapis, gāzes plīts un balons, «Jotul» krāsniņa, arī grāmatas, kas gan pazudušas jau pirms kāda laika. «Elementāra iedzīve bija,» viņa saka un teikto apliecina ar pašas uzņemtām fotogrāfijām. Tās tapušas oktobra beigās, kad, augot abpusējam strīdam, nolēmusi sastādīt aktu par mājā esošajām lietām. 20. decembrī viņa esot aizbraukusi un bijusi «fakta priekšā». Sieviete uzsver, ka īpašnieks viņu nav brīdinājis par plānotajām aktivitātēm. Saskaņā ar likumu «Par dzīvojamo telpu īri» gadījumā, ja mājas īpašnieks pieņēmis lēmumu to nojaukt, viņš var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu. Taču tad īrniekam un viņa ģimenes locekļiem ierādāma cita līdzvērtīga dzīvojamā telpa. Izbeidzot īres līgumu, īrnieks arī brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.Mājas saimnieks Ģ.Neija gan uzsver, ka «viņa nemaz nav nekāda īrniece». «Lai būtu īrnieks, vajag līgumu, bet tas, kas viņai, ir kaut kas starp patapinājuma un pirkuma līgumu. Kā dokuments tas nav uzskatāms par īres līgumu,» saka īpašnieks. Tādēļ arī tā saukto īrnieci neesot brīdinājis. Vēršas policijā, ies arī uz ministriju«Viņš izmanto savu deputāta varu,» par namsaimnieka rīcību saka M.Krūkle. Tādēļ viņa domā rakstīt iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, sūdzoties pašvaldību pārraudzītājiem par Ozolnieku deputātu. Jau 21. decembrī viņa uzrakstījusi iesniegumu policijai par privātās telpas aizskaršanu un mantu iznīcināšanu vai piesavināšanos. Ar tādiem pašiem pārmetumiem viņa tuvākajā laikā plāno vērsties tiesā. Sieviete arī noraida Ģ.Neijas teikto, ka viņa cenšas no mājas īpašnieka izspiest kādu materiālu labumu. «Par naudu runas vispār nav bijis,» viņa saka. Deputāts gan apgalvo, ka M.Krūkle prasījusi, lai viņai nopērk dzīvokli. Ģ.Neija arī uzsver, ka par it kā izīrēto vietu M.Krūkle viņam neko nav maksājusi. Pat līgumā noteikto nekustamā īpašuma nodokli un elektrības rēķinus viņš maksājis pats. Runājot par pazudušajām mantām, Ģ.Neija teic – tādu nemaz nav bijis. «Tikai kaut kādi krāmi bija atstāti,» savu versiju pauž īpašnieks. Var prasīt kompensācijuJuris Baltra, jurists Vispirms jānoskaidro, vai tas tiešām bija īres līgums, ko abas puses noslēgušas. Ja dokumentam juridisks spēks, tad nav svarīgi, kad līgums slēgts. Tad jāvadās tikai pēc likumā teiktā – ja māju nojauc, ierāda citu dzīvojamo telpu. Ļoti svarīgi izpētīt līguma nosacījumus. Ja likums nostāsies īrnieces pusē, viņai ir tiesības prasīt ne tikai sameklēt citu īrējamo vietu, bet arī kompensāciju par zaudēto dzīvesvietu. Pazudušo mantu esamība gan būs jāpierāda tāpat kā lietu vērtība.Brigita Miķelsone, zvērināta advokāte Nevar nostāties vienā vai otrā pusē, to var izlemt tikai tiesa. Ja viens dokumentu nosauc par īres līgumu, bet otrs – par pirkuma vai patapinājuma līgumu, tad tiesai jāvērtē, kam taisnība. Turklāt tā saukto parauglīgumu Ministru kabinets savos noteikumos radījis tikai gadījumiem, kad savas telpas izīrē pašvaldības vai valsts. Privātpersonu darījumos nekādu paraugu nav.
