Par Gada dzīvnieku izvēlēta Latvijas «anakonda» – gludenā čūska. Ļoti reta.
Aptuveni pusmetru gara, brūngana, diezgan agresīva, galvenais viņas mielasts ir ķirzakas – tā raksturojama viena no trim Latvijas čūsku sugām – gludenā čūska, kas šogad tikusi pie titula «Gada dzīvnieks». Šī čūska Latvijā ir ļoti reti sastopama, iekļauta Sarkanajā grāmatā, nelielas izredzes to sastapt ir Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Mostas aprīlī, dzīvo sausos krūmājos, smilšainās nogāzēs, vairās no mitruma un, rudenī laidusi pasaulē sešus līdz astoņus mazuļus, gulēt dodas oktobrī. Atšķirībā no odzes tā nav indīga. Salīdzinot ar zalkti, ir trīs reizes īsāka, toties negantāka, jo izmanto žņaugšanas stratēģiju. Medījumam aptinas apkārt, nožņaudz, palaiž vaļā un aprij veselu. Latvijas zoologu praksē piedzīvots gadījums, kad gludenās čūskas vēderā atrasta arī 34 centimetrus gara odze. Gada dzīvnieks2012 Gludenā čūska2011 Eiropas platausis (sikspārnis)2010 Ūdrs2009 Brūnais lācis2008 Pelēkais ronisSpožās skudras – noslīpētas kā dārgi briljanti Lai gan Latvijā ir veselas 42 skudru sugas, pie titula «Gada kukainis», ko piešķir Latvijas Entomoloģijas biedrība, šogad tikusi spožā skudra. «Spožā» tāpēc, ka to ķermeņu virsma ir tik gluda un glancēta, ka saulē tā veido pat atspīdumus. Līdzīgi kā gludenā čūska, šīs skudras ir reti sastopamas un iekļautas Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Entomologu mērķis ir pievērst uzmanību ne vien pašām skudrām, bet arī veciem dobumainiem kokiem, kuros tās dzīvo un veido savus pūžņus, turklāt koka nedzīvajā daļā. Īpaši tām tīk lapu koki – ozoli un liepas. Spožās skudras ir aptuveni puscentimetru garas un pārsvarā barojas ar laputu izdalījumiem. Atšķirībā no citām Latvijas skudru sugām ir miermīlīgas. Piemēram, rūsganās mežskudras lielākoties savus pūžņus nemaz neveido – apaugļota mātīte okupē citus pūžņus, nogalina karalieni un sāk dēt olas. Gada kukainis2012 Spožā skudra2011 Ošu pļavraibenis2010 Parastā skudrulīte2009 Čemurziežu dižtauriņš2008 Lielais dižkoksngrauzisJūras ērglis – īsts mežonīgs «boings» Latvijas debesīsMilzenis. Jūras ērglis, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība nominējusi par šā gada putnu, ir lielākais no Latvijas ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Tā augums ir tuvu vienam metram, un spārnu izpletums lidojumā var sasniegt gandrīz divarpus metru. Sver aptuveni piecus kilogramus. Lielākoties gaiši brūns ar baltu asti. Pārtiek galvenokārt no zivīm un ūdensputniem. Putnus ķer uz ūdens, lidojošiem uzbrūk reti. Mēdz atņemt medījumu citiem plēsīgajiem putniem. Ligzdo mežā ūdenstilpju tuvumā. Dējumā, kas ir vienreiz gadā, augstākais, trīs olas. Pirmās jūras ērgļu ligzdas atrastas tikai 1987. gadā, bet pēdējos gados līdz ar nopietniem aizsardzības pasākumiem Latvija jau var lepoties ar aptuveni 100 jūras ērgļu pāriem. Sastopams visā Latvijā, biežāk – Kurzemē. Par jūras ērgļa redzējumiem ziņot Latvijas Ornitoloģijas biedrībai vai interneta vietnē dabasdati.lv. Gada putns2012 Jūras ērglis2011 Meža pūce2010 Mednis2009 Jūras krauklis2008 Melnais stārķisMeža vizbulis – Daugavas ielejas krāšņais jaunskungsKurzemnieki, meklējiet arī jūs meža vizbuli savā pusē! Un, ja atrodat, ziņojiet par to Latvijas Botāniķu biedrībai. Tieši ar šādu aprēķinu par šāgada augu titulēts meža vizbulis, kura galvenā šobrīd zināmā mājvieta ir Daugavas ieleja Latvijas austrumu pusē. Meža vizbulim atšķirībā no zilajām vizbulītēm, kā arī baltajiem un dzeltenajiem sugas brāļiem, kas izplatīti visā Latvijas teritorijā, tīk sausas, kaļķainas augsnes, tāpēc to var redzēt skrajos priežu mežos, mežmalās un pļavās Daugavas krastu dolomītu atsegumu tuvumā. Tas ir lielākais no Latvijā sastopamajiem vizbuļiem, lai gan kopumā ir tikai 15 – 20 centimetru augsts. Zieda lielums apmēram pieci centimetri. Zied maijā un jūnijā, bet, ja ir labs noskaņojums, dažreiz uzzied otrreiz rudenī. Plūkt nedrīkst, jo meža vizbulis ir aizsargājams. Botāniķi gan ir jau pamanījušies šo sugu pārnest uz cilvēku dārziem. Gada augs2012 Meža vizbulis2011 Ķekarpaparde2010 Ziemeļu linneja2009 Jūrmalas dedestiņa2008 Smaržīgā naktsvijole
