Rīt pirms Latvijas hokeja virslīgas spēles starp «Zemgale/JLSS» un «Latgale» komandām Jelgavas Ledus halles foajē notiks ilggadēja vieglatlētikas trenera un sporta darbinieka, pēdējos gados arī sporta vēstures apskatnieka Aleksandra Balsa piektās grāmatas «Ziemas sports Jelgavā» atvēršana. Izdevumu ar autora autogrāfu dāvās visiem Ledus sporta skolas audzēkņiem. Pārējie interesenti to varēs saņemt pret ziedojumu.
Pirmais A.Balsa veidotais izdevums «Vieglatlētika Jelgavas novadā» iznāca 2004. gada rudenī, pēc tam tapa «Peldēšanas sports Jelgavā», tad «Smaiļošana un kanoe airēšana Jelgavā», 2008. gadā klajā nāca «Basketbols Jelgavā», un nu apkopota ziemas sporta veidu vēsture. Kā tas sākās? – jautāju joprojām sportiski možajam vīram, kurš «Ziņu» redakcijā iegriezies mājupceļā no kārtējās nodarbības trenažieru zālē. Lūk, viņa atbildes stāsts.Ierosina un atbalsta bijušie audzēkņiTas bija manas astoņdesmitās jubilejas gadā, kad absolventu salidojumā Valsts ģimnāzijā vairāki bijušie audzēkņi ieminējās: treneri, jūs esat sporta skolā nostrādājis trīsdesmit gadu, uzrakstiet grāmatu par vieglatlētikas vēsturi Jelgavā! Sacīju, ka varētu, bet kas to finansēs? Taču starp audzēkņiem izrādījās arī tādi, kam bija uzņēmība un finansiāla atbalsta iespējas. Viens no viņiem strādāja laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», un vieglatlētikas grāmata tapa ar šā izdevuma atbalstu. Vākdams materiālus, četrus mēnešus pavadīju Misiņa bibliotēkā Rīgā, tikos ar daudziem cilvēkiem Jelgavā un viņu tagadējās dzīvesvietās citur Latvijā. Bijušie audzēkņi palīdzēja arī ar ceļanaudām, un 2004. gadā grāmata bija gatava. Prezentācijā saradās tik daudz veco Jelgavas vieglatlētu un citu interesentu – kultūras nama mazā zāle bija pilna.Ik prezentācija – jaunas idejas aizsākumsTā paša gada nogalē mani uzrunāja peldēšanas skolas direktore Zelma Ozoliņa: skolai tuvojas 40 gadu jubileja, un šim notikumam par godu būtu jauki līdzīgā veidā apkopot peldēšanas sporta vēsturi. Braucu atkal pie sava audzēkņa, un arī otru izdevumu iespieda ar «Latvijas Vēstneša» gādību. Tiesa, šoreiz bija arī pilsētas Sporta servisa centra atbalsts.Grāmatas prezentācijā 2006. gadā LLU Sporta namā man klāt pienāca smaiļošanas un kanoe airēšanas kluba «KC» trenere Ilze Bome: 2007. gadā sporta veidam Jelgavā 50 gadu jubileja, vai nevaru nākt talkā. Tā arī sākās materiālu vākšana nākamajam izdevumam, kurā liela vieta atvēlēta smaiļošanas un kanoe pamatlicējai Jelgavā Ilzes mammai Elzai Krūmiņai. Šīs grāmatas iespiešanu jau pilnībā finansēja Sporta servisa centrs. Vecie smaiļotāji un kanoisti tapšanas procesā bija ļoti pretimnākoši, tā ka savos materiālu vākšanas ceļojumos šoreiz pats nepieliku ne santīma.Bet kārtējā prezentācijas pasākumā jaunu ideju ierosināja Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis, un tā bija – basketbols. Ar pirmsākumiem 1925. gadā, aktīvu attīstību laikposmā līdz 1940. gadam, turpmākajiem notikumiem, Jelgavā augušajiem groza bumbas talantiem līdz pat mūsdienām.Par ziemas sporta veidiem iedomājies patsKad četri, manuprāt, galvenie mūsu pilsētas sporta veidi bija apskatīti, nākamā doma ienāca prātā pašam: varbūt varētu kaut ko par ziemas sportu, kur arī mums netrūkst tradīciju un personību. «Nav naudas,» tobrīd atbildēja Sporta servisa centra direktors, bet es tomēr no 2009. gada jau sāku vākt materiālus. Tā teikt, uz kredīta – kad radīsies apstākļi, tad arī nodrukās.Gaidot finansiālās iespējas, izdevuma gatavošanas periods iznāca garāks, toties varēju ievietot jaunākus datus. Tā nu grāmatā apkopota mūsu ziemas sporta veidu vēsture, sākot ar pirmajām ātrslidošanas sacensībām 1909. gadā uz Lielupes ledus un Eiropas un pasaules meistarsacīkšu dalībnieku Albertu Rumbu, līdz pat pēdējos gados popularitāti un jau panākumus guvušajam kērlingam un šorttrekam. Līdzās slēpošanai, skijoringam, daiļslidošanai nozīmīgu vietu apskatā ieņem hokejs, kura pirmsākumi rodami pēckara gados, bet īpašs uzplaukums vērojams kopš Jelgavas ledus halles atvēršanas 2001. gadā. Stāsts par šo posmu tapis sadarbībā ar halles tehnisko direktoru, hokeja tiesnesi Visvaldi Danenbergu.Atvēršanā – ar pateicību un atvainošanosSaņemot pateicības par veikumu, jāatzīst, ka grāmatu tapšanas process – tikšanās ar cilvēkiem un milzum daudz jaunas informācijas – arī man pašam bijis ļoti interesants. Pēc savāktā materiālu daudzuma katrs no izdevumiem varētu būt vismaz uz pusi biezāks. Dažam derētu arī lielāka tirāža – piemēram, vieglatlētikas apskats jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu.Diemžēl esmu sapratis, ka šādā darbā neiztikt arī bez kļūdām, kam par iemeslu bijušas neprecizitātes citētajos laikrakstos, cilvēku atmiņās, pierakstos vai drukāšanas procesā. Arī šoreiz par tām varu vienīgi atvainoties.Vienlaikus ceru, ka atmiņu un faktu apkopojums kļūs par labu pamatu nākamajiem interesentiem – jauniem cilvēkiem, kas turpinās veidot un rakstīt mūsu pilsētas sporta vēsturi.
