Ignorējot LR likumus, nepārzinot reālo pašvaldības finansiālo situāciju, piešķirot sev (padarītajam darbam un stāvoklim pilsētā) neatbilstošus līdzekļus, lielākā daļa Jelgavas Domes deputātu pirmdien balsos par budžeta pieņemšanu.
Ignorējot LR likumus, nepārzinot reālo pašvaldības finansiālo situāciju, piešķirot sev (padarītajam darbam un stāvoklim pilsētā) neatbilstošus līdzekļus, lielākā daļa Jelgavas Domes deputātu pirmdien balsos par budžeta pieņemšanu. Tomēr – ne visi.
Vairāki deputāti, kuri nolēmuši balsot «par», atteicās atklāti paust savu viedokli. Tāpēc «Zemgales Ziņas» aicināja izteikties deputātus, kuriem U.Ivana iesniegtais un Finansu komitejas akceptētais budžeta projekts ir nepieņemams.
Pēteris Miļūns (LSDA):
– Beidzot, ar gandrīz piecu mēnešu novēlošanos, pirmdien pilsētas Domes ārkārtas sēdē gaidāma 1999. gada budžeta apstiprināšana. Kopš 6. maija sākotnējais budžeta projekts nedaudz mainījies. Vākti, apkopoti, pieņemti un noraidīti deputātu (diemžēl tikai četri no piecpadsmit) un komiteju (četri no pieciem) priekšlikumi. Izdevies projektu nedaudz uzlabot (optimizēt). Pie pozitīvām izmaiņām pieder arī ieņēmumu daļas palielināšana par Ls 13 000 uz maksas pakalpojumu
(Ls 10 000) un sodu un sankciju (Ls 3 000) rēķina. Noteikti jāatzīmē arī «izsistā» mērķdotācija investīcijām no valsts budžeta Ls 600 000 apjomā (tā gan bija paredzēta jau budžeta pirmajā variantā). Pēc mana kolēģa J.Bērziņa (LSDA) un V.Valaiņa (TP) priekšlikuma izpildvaras institūcijām atņemti Ls 10 000 (prasījām gan samazināt par Ls 30 000), civilās aizsardzības izdevumi samazināti par Ls 3170, mežkopībai būs par Ls 1000 mazāk (pēc deputāta P.Skudra ierosinājuma). Diemžēl arī kultūra un sports nokļuvuši cietēju sarakstā (– Ls 4100 ), daļa no izdevumiem neparedzētajiem gadījumiem ieguvusi konkrētu adresātu.
Ieguvējos, pēc projekta pēdējā varianta, būs izglītība (+ Ls 10 000), sociālā nodrošināšana (arī + Ls 10 000) un dzīvokļu un komunālā saimniecība (+ Ls 20 000).
Kādēļ tad es tomēr balsošu pret budžetu kopumā?
Pilsētas pamatbudžeta pašreizējā variantā vispār nav paredzēts finansējums veselības aprūpei. Kādēļ? Vairumam «Ziņu» lasītāju ir skaidrs, ka «lauvas tiesu» no veselības aprūpes finansējuma pilsētas veselības aprūpes pašvaldības uzņēmumi (divas slimnīcas, divas poliklīnikas, Neatliekamās palīdzības stacija, autobāze) un privātie doktorāti saņem no kopīgās kases, ko brīvprātīgi izveidojušas 55 Zemgales pašvaldības (Viduslatvijas slimokase). Tas pēdējos gados ir no 1,3 līdz 1,5 miljoniem latu, taču katru gadu Jelgavas Dome no sava budžeta iedalīja arī dotāciju (piemēram, 1997. gadā tā bija Ls 22 500, un 1998.gadā – Ls 30 000 apmērā). Kas noticis 1999. gadā? Lieta – pavisam vienkārša un, diemžēl, izteikti amorāla. 11.martā Domes deputātu vairākums (neliels, bet tomēr vairākums) ņēma vērā p/u «Jelgavas pilsētas slimnīca» kolektīva un slimnīcas pacientu viedokli un iecēla par direktoru Domes vadībai un departamenta vadītājas vietniecei nevēlamu personu – ārstu Andri Ķipuru. Šis lēmums ilglaicīgā perspektīvā nozīmēja arī kursu uz p/u «Jelgavas pilsētas slimnīca» saglabāšanu un sanāciju (aptuveni latviski – finansiālo atveseļošanu). Slimnīcas vadītājs un jaunizveidotā konsultatīvā padome jau izstrādājusi reālu izdevumu samazināšanas programmu, sākusies nodaļu un dienestu pārstrukturēšana. Vajadzīga tikai Domes amatpersonu izpratne un neliela finansiāla palīdzība. Loģika, veselais saprāts un, galvenais, godaprāts prasa vismaz savu kļūdu labošanu! Izlietu ūdeni, protams, nesasmelsi – Ls 130 000 Dome ieguldījusi nevajadzīgās aptiekas ēkas celtniecībā, pēc tam to nocenojot par Ls 55 000 un privatizējot uz visai apšaubāmiem noteikumiem. Šā gada budžetā bija iespējams Ls 27 500 atdot veselības aprūpei («prihvatizētās» aptiekas ēkas sertifikātos nomaksātā daļa) un vēl iedalīt Ls 27 500 no Privatizācijas fonda. Diemžēl, tiek darīts viss, lai pilsētas slimnīcu novestu bankrotā, un vainu noveltu uz nesen apstiprināto jauno vadītāju.
Kur ņemt līdzekļus? Kaut vai samazinot Municipālās policijas izdevumus, kas no Ls 50 000 dažu gadu laikā palielinājušies līdz Ls 232 445, bet štati – no 35 līdz 97 vienībām, taču reālais darbs aprobežojas ar piedalīšanos militārajās parādēs un absolūtu uzticēšanos savam «virspavēlniekam» – Domes priekšsēdētājam.
Viktors Valainis (Tautas partija):
– Par budžeta projektu varu viennozīmīgi teikt, ka tas mani pilnīgi neapmierina, jo nav nodrošinātas pilsētai vitāli vajadzīgās nozares, piemēram, izglītība. Ir zināms, kāds stāvoklis pašreiz ir mācību iestādēs. Ir sastādīti vairāki Darba inspekcijas protokoli. Tie uzrāda reālus pārkāpumus, kas jānovērš, bet tam nepieciešamo līdzekļu skolām nav.
Otrās vidusskolas sporta halle ir vienīgā pilsētas sporta manēža 70 000 iedzīvotājiem. Katru gadu budžets ir vilkts, stiepts, un nekad nav atrasti līdzekļi, lai šo halli sakārtotu. Skolniekiem nav kur nodarboties ar sportu. Skolām nav krīta, nav papīra, pat sapņot nevar par tādām lietām kā datori, kabinetu iekārtojums. Tam vispār neatliek naudas.
Otrs šā budžeta «klupšanas akmens» ir medicīnas aprūpe. Katru gadu medicīnai no pašvaldības tiek atvēlēti līdzekļi, bet šogad pēc A.Ķipura ievēlēšanas par galveno ārstu nezin kādu iemeslu dēļ medicīnai atvēlēta apaļa nulle…
Skaidri zināms, ka medicīna bez dotācijām iztikt nevarēs, jo slimnīcai ir iekrājies ap Ls 90 000 sociālais parāds. Laikam domnieki cer kārtējo reizi to «iesaldēt». Bet cik gadus pēc kārtas to var darīt? Mums pilsētas budžetā ar to vajadzētu rēķināties.
Visi ir neapmierināti ar mūsu pilsētas ielām. Ceļu fonds par saviem līdzekļiem var kaut kā nebūt sakārtot maģistrālās ielas, bet mazāk svarīgās ielas pilsētā ir katastrofālā stāvoklī. Pilsēta daudzu gadu garumā nav atradusi pilsētas pamatbudžeta līdzekļus ielu remontam. Tāpēc to stāvoklis nemainīsies un vēl pasliktināsies.
Mums ir daudz iespēju ieekonomēt. Mums ir patversme. Es uzskatu, ka tagad, vasarā, tā mums nav vajadzīga. Patversmi vajadzētu atvērt no oktobra mēneša, tādejādi iegūstot papildu līdzekļus. Ir Pieaugušo izglītības centrs, par kuru arī varētu runāt, cik lietderīgs tas ir.
Vairāki deputāti runāja par nepieciešamību samazināt Kultūras centra štatus vai precizēt šā centra funkcijas.
Skaidrs, ka pilsētai Amatu skola ir nepieciešama, taču mums ir jācīnās par to, lai tā tiktu finansēta no Valsts, nevis no pašvaldības līdzekļiem.
Ieekonomēt mēs varētu arī, samazinot štatu vienības Municipālajā policijā (MP), jo pašlaik šī iestāde nodarbojas ar to, ko vajadzētu darīt valsts policijai. Līdz ar to mums ir lielāki izdevumi.
Pašlaik MP ir ap simts štata vienību. Es un vēl daži deputāti ierosinājām samazināt štatu vienību skaitu uz pusi un precizēt MP veicamās funkcijas. Jo četru gadu laikā MP ir prasīta un nav saņemta atbilde – kādas tad īsti ir tās funkcijas? Trīs gadus tiek cilāts arī jautājums par municipālās policijas kvalifikācijas mācību programmām.
Ir jāpārskata un jāseko arī Siltumtīklu finansējumam, kaut arī šogad šim pašvaldības uzņēmumam tēriņi ir mazāki. Ir jādomā arī par to, vai, palielinot tarifus, mēs «izvilksim» Siltumtīklus, vai arī jau tagad uzskatīsim to par bankrotējušu uzņēmu, kas «jāliek zem āmura». Lielāka daļa pašvaldības parāda (kas sakrājies līdz pat deviņiem komats diviem miljoniem latu) ir tieši Siltumtīklu parāds.
Pašvaldībā ir katastrofāla finansiālā situācija. Mums ir divas iespējas – vai nu iet visiem deputātiem uz Saeimu un pieprasīt lielāku atbalstu, jo paši netiekam galā ar šādu finansējumu, vai arī visiem deputātiem atteikties no saviem mandātiem. Citu variantu nav.
