Jaunas saimniecības dibināšanā liela loma bija ES atbalstam.
Lūkojoties pāri auglīgajiem un līdzenajiem Vilces pagasta laukiem, Naura Rozentāla «Pulkveži» un citu viņa ģimenes locekļu apsaimniekotie «Rūdeļi» izskatās kā viens vesels. Viens ceļa gals, kas iziet uz Tīsu – Saulītes lielceļa, viena vecvectēva Jāņa Rozentāla celta un ģimenes kopīgi apdzīvota «Rūdeļu» māja, saimniecības ēkas, viena pirts, ko pats savām rokām būvējis Naura tēvs Māris Rozentāls. Abu saimniecības dalījums it kā pastāv tikai uz papīra. Tomēr tā gluži nav. Ar «Pulkvežu» dibināšanu 2008. gadā Nauris uzdrīkstējies sevi pieteikt kā jauno zemnieku, kuram, atsperoties no priekšteču iekoptajiem «Rūdeļiem», ejams savs ceļš. Sestdien Latvijas Zemnieku saeimas gada ballē Nauris kopā ar Lielplatones «Rotu» saimnieku Matīsu Majoru tika godināti kā vieni no perspektīvākajiem jaunajiem lauksaimniekiem, kuri bija nominēti konkursam «Senču aicinājums». Tuvu dzīves jēgas saprašanai«Man ir tāda sajūta, ka kaut ko meklēju, ka esmu tuvu tam, ko varētu saukt par dzīves jēgu,» saka Nauris. Viņš nešaubās par to, ka tieši lauksaimniecība ir viņa īstā nodarbošanās. Saprot, ka ir jācīnās, lai kaut ko sasniegtu, tomēr kaut kādas skaidrības vēl pietrūkstot. Nauris to meklē, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē (pašlaik viņš ir Lauksaimniecības fakultātes 4. kursā), lasot nozares periodiku, biedrojoties ar sev līdzīgiem jaunajiem zemniekiem. Sava loma «Pulkvežu» dibināšanā bija Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstam. Ar jaunajam zemniekam piešķirtajiem līdzekļiem (20 tūkstoši latu) un pašu saimniecības līdzfinansējumu (seši tūkstoši latu) iegādāts traktors, sējmašīna, miglotājs un vēl cita lauku apstrādes tehnika. Tā izdevies iegūt lielāku ražu. Taču, no otras puses, Rozentāli saprot arī to, ka, turpinot labības audzēšanu, zemi vajadzētu vismaz piecas reizes vairāk. Lai rudeņos nokultu ražu, viņiem pietiek ar vienu saulainu nedēļu. Turpat kaimiņos zemnieku saimniecībā «Valneri» Naura tēva skolas solabiedrs Juris Lavenieks, kurš apstrādā 850 hektāru, izaudzēto vāc veselu mēnesi. «Izdzīvot jau var arī ar 70 hektāriem, kas «Rūdeļiem» un «Pulkvežiem» pašlaik ir, taču attīstībai ar to nepietiek,» spriež M.Rozentāls. Brīvas, neapstrādātas zemes ne Vilces pagastā, ne arī kilometru tālāk Lietuvā nav. Lauki uzarti līdz pašai grāvmalai. Vietējā zemes tirgū kustība maza un cenas augstas. Laucinieki «gumijas» gaļu neēdTomēr Rozentāli nākotnē raugās optimistiski. «Dzīvei šodien, kad pašam jāsaimnieko, nav nekādas vainas. Ir labāk nekā padomju laikos kolhozā, kur darīji vai nedarīji, bet kaut kādu algu maksāja,» piebilst Naura tēvs. Vecvectēvs Jānis Rozentāls, kurš jaunībā cara laikos karoja Kaukāzā un pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad tika sadalīta Blankenfeldes muiža, iekopa «Rūdeļus», atstājis mantojumā pamatīgu kūti. Tur tagad tiek audzētas pārdesmit cūkas un dažas govis. Agrāk cūku bijis simts. M.Rozentāls teic, ka cūkgaļas vairumtirdzniecības cena jau gadus piecus ir tik zema, ka vidējam zemniekam izdevīgāk ir graudus pārdot «pa tiešo», nevis izlaistus cauri cūkas vēderam. Pašlaik atmaksājoties vienīgi sivēnu audzēšana. Kamēr pirtiņā runājam par dzīvi, M.Rozentālam vairākas reizes zvana mobilais telefons. Izlasījuši sludinājumu avīzē, laucinieki piesakās braukt pakaļ sivēniem. Pašu audzēta gaļa tomēr ir kas krietni vērtīgāks. Arī Rozentālu ģimenē neviens uz veikalā pirktu desu neskatoties. Naurim šķiet, ka lielfermās audzētai gaļai ir gumijas piegarša. Bērni no mājām nemūkM.Rozentāls spriež, ka vecajā kūtī varētu sākt piena ražošanu, kas mūsdienās ir izdevīga arī ganāmpulkā ar dažiem desmitiem govju. Diskusijas Rozentālu ģimenē vēl turpinās. Skaidrs, ka tādu lēmumu pieņemt nav vienkārši. Turpat kaimiņos ir piecas tukšas lauku mājas, kuru vecie saimnieki jau ir aizsaulē, bet mantinieki aizgājuši uz pilsētām, nesaskatot laukos attīstības iespējas. Taču tēvs un vectēvs Modris Rozentāls, kurš savulaik bijis viens no Vilces kopsaimniecības labākajiem traktoristiem, sarunā neslēpj prieku par to, ka jaunie nemūk no mājām. Par zemniekiem gatavojas kļūt arī Naura jaunākais brālis Raivis un māsa Sintija, kas tāpat kā agrāk Nauris un vēl agrāk tēvs pēc Vilces pamatskolas beigšanas aizgājuši uz Saulaines arodvidusskolu, kur apgūst lauksaimniecību. Iedvesmo novadnieku paraugsPagājušajā nedēļā Nauris kopā ar domubiedriem bijis pie zemkopības ministres Laimdotas Straujumas. Runājuši par atvieglotām iespējām jaunajiem iegūt zemi, par ES subsīdijām, kas paliek mazākas nekā vecajās dalībvalstīs. Politiskā pieredze krājoties. M.Rozentāls par dēla sabiedriskajām aktivitātēm ar smaidu saka: «Grib darboties kā traks!» Viņš piebilst, ka kaimiņos «Mazpečuļos» ir dzimis ārsts un pirmo četru Saeimu priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, bet «Pazariņos» – viens no Latvijas cukura rūpniecības celmlaužiem Kārlis Pazariņš. Izcilo novadnieku paraugs iedvesmojot. Savukārt saimniecības nosaukums «Pulkveži» ir skaidrojams ar bērnības ieceri par militāro karjeru, stāsta Nauris. Saņem kolēģu atzinībuSenču mājās pirtiņā Rozentālu bērni kopā sanāk nedēļās nogalēs. Mācību gada laikā Nauris dzīvo studentu kopmītnēs Jelgavā, kur pašlaik izstrādā diplomdarbu. Pirms pusotra gada klubā «Četri balti krekli» Nauris ieskatījās Līvā, kas studēja pārtikas tehnologos, bet tagad strādā Rīgā «Aldarī». Kaut arī dejot uzlūgtā meitene tovakar puisim neteica, kā viņu sauc, Naurim izdevās to noskaidrot. Uz elektroniskā pasta vēstuli Līva atbildēja. Tā sākās abu mīlestība un nu jau arī kopdzīve kopmītņu istabiņā. Meitene atbalsta Naura centienus veidot savu zemnieku saimniecību. Zemnieku saimniecība «Pulkveži» 2008. gadā atdalīta no zemnieku saimniecības «Rūdeļi». Abas atrodas Vilces pagastā pie Blankenfeldes muižas 49 kilometrus no Jelgavas un kilometru no Lietuvas robežas. «Pulkvežos» un «Rūdeļos» strādā Rozentālu ģimene, kas 70 hektāros aramzemes audzē kviešus un miežus. Tiek audzētas arī 25 cūkas un pieci liellopi.Strādāt gribošs cilvēksJānis Uzulēns, zemnieku saimniecības «Jokas» saimnieks Turlavas pagastā Jauns, apņēmīgs, zinošs un strādāt gribošs latvietis. Bieži vien jaunie zemnieki atturas no dalības konkursos, sakot, ka vēl viss nav iekārtots «līdz bruģītim», bet, manuprāt, katram ir svarīgi saņemt novērtējumu un padomus darbības sākumā. Tādēļ arī Nauri pieteicu konkursam. Abi iedraudzējāmies, kopā studējot.
