1937. gada 19. janvāra numurā…
Friča Tramdacha pēdējais lidojums«Pagājušās svētdienas (1937. gada 17. janvāra – red.) pievakarē, kad vējš viegla sniega pārslas nēsāja ielās, Jelgavu pārsniedza skumja vēsts – planējot Driksas pļavās, mašīnai pārejot grīstē, nosities Fricis Tramdachs,» laikraksta pirmajā lappusē šoreiz traģiska ziņa. «Vai tiešām tas mūsu «aviācijas Fričuks»? Baigs jautājums un reizē arī atbilde pavīdēja domās. Jā, tiešām.»«Pagājušā vasarā Tramdachs izdarīja lidojumu ar buru planieri motorlidmašīnas velcē no Rīgas uz Jelgavu. Pāri mežiem un pļavām mūsu aviācijas Fričuks drošu roku un priekā kaistošu sirdi vadīja savu gaisa putnu uz mājām – uz Jelgavu, jelgavnieki to zināja un ar zināmām bažām un reizē lepnumu vērsa nepacietīgus skatus debešos pret Rīgu.Bet tad nāca salta bezsaules ziemas diena un Fricis Tramdachs atkal lidoja – lidoja pēdējo reizi.»Fricis Tramdachs mira tikai 21 gada vecumā, un par viņa nāvi skumst ne vien «dziļi satriektie vecāki, bet arī Latvijas Aerokluba Jelgavas nodaļa un Jelgavas pilsētas uzņēmumu nodaļas vadība un darbinieki. Sestdien Tramdacha mirstīgās atliekas no Jelgavas Nikolaja baznīcas izvadīs uz Rīgu, kur svētdien guldīs Meža kapos,» vēsta «Zemgales Balss». Jauns aviācijas pionieru pulciņš LīvbērzēTikmēr Līvbērzē nodibināts jauns aviācijas pionieru pulciņš. «Līvbērzes mazpulks noorganizējis aviācijas pionieru pulciņu, par kura vadītāju uzaicināts A.Litvinčiks,» ziņo laikraksts. «Aviācijas pionieru pulciņš nodarbosies ar lidmodeļu un pūķu būvi. Lielu vērību veltīs gaisa aizsardzībai. Pie mazpulka noorganizēta mājturības sekcija, par kuras vadītāju iecelta skolotāja E.Potāpova. Līvbērzes mazpulku vada M.Potāpovs no mazpulka dibināšanas. Lielu vērību mazpulks velta disciplīnai un valstiskai audzināšanai. Tagad mazpulkā skaitās vairāk kā 40 dalībnieku. Katram jaunam dalībniekam, kas grib iestāties mazpulkā, ir jānokalpo «kandidāta» laiks. Tikai tad, kad viņš ir pierādījis, ka grib strādāt, jaunais dalībnieks tiek uzņemts mazpulkā.»Salgales pagasta «loms»Pieminekļu valdes pagājušās vasaras vērtīgākiem ieguvumiem pieskaitāms Salgales pagasta Rijniekos atrastais sudrablietu depozīts. Atradums izstādīts senlietu izstādē Rīgā, kur, kā uzsver «Zemgales Balss», tam «sevišķu vērību piegriezis arī valsts un ministru prezidents». «Atraduma apstākļi īsumā šādi: pag. g. 4. jūnijā Rijnieku laukstrādnieks, arot lauku ar arklu izcēlis divus balta metalla sainīšus. Apskatot tuvāk atradumu izrādījies, ka sainīši sastāvējuši no iegareniem metalla stienīšiem, kas bijuši aptīti vairākām metalla stīpiņām. Ap abiem sainīšiem savukārt bijis aptīts tāda paša balta metalla garāks izrotāts stienītis. Pēc ievāktām ziņām atradumā bijis apm. 30 stienīšu, 20 stīpiņu un viens kakla riņķis. No Rijnieku un citiem sudraba atradumiem iespējams secināt, ka lietie un kaltie sudraba stienīši parādījušies Latvijā ap 9. gadsimtu un kā maksāšanas līdzeklis eksistējis līdz 12. gadsimtam, kad to vietā pakāpeniski ieveda sudraba monētas.» Izmantota LNB kolekcija periodika.lv
