Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Šis teiciens ne vienmēr ir izmantojams, jo dažkārt tā ir vienkārši atteikšanās likumu un normas zināt.Portāla zz.lv foruma rakstītāju iedvesmota, vienā no iepirkšanās dienām kādā Jelgavas lielveikalā nostājos pie kases, kurā ārpus rindas apkalpo māmiņas ar bērniem līdz trīs gadu vecumam un grūtnieces. Par to liecināja arī vairāki uzraksti pie kases, taču, kā jau tas bija rakstīts portāla diskusijās, uzraksti neiedarbojas un kase kļūst par konfliktu vietu. Pirmā māmiņa nostājās rindā uzreiz pēc manis. Kad ieteicu izmantot iespēju būt apkalpotai ātrāk, viņa tik paraustīja plecus. Vēl pāris vecāku tuvāk kasei pasauca kasiere. Protams, visas divdesmit minūtes, ko pavadīju rindā, valdīja saspīlēta atmosfēra. Kāpēc jūs neapkalpojat mani? Vai tiešām pāris preču dēļ man te tagad jāstāv? Kasierei nepamatoti bija jājūtas vainīgai, atbildot uz šiem vai līdzīgiem jautājumiem, jo daži pircēji negribēja vai nemācēja izlasīt informāciju, kas bija domāta ne jau jaunajām māmiņām, bet viņiem. Žēl, ka arī māmiņas ne vienmēr gatavas izmantot savas tiesības. Var saprast arī tās, kuras teica: «Nekas, mums jau daudz laika, mājās sēžot.» Reti kurš grib izsaukt uguni uz sevi, jo, redz, viņiem nez kāpēc ir priviliģētākas tiesības.Protams, katram no mums ir savas problēmas, iespējas un tiesības. Un mirklī, kad stāvam pie lielveikala kases, jau sākam apdomāt nākamo soli. Taču autobusa kavēšana nedrīkst būt par iemeslu tam, ka sākam konfliktu, izliekoties, ka mēs esam upuri, jo nejēdzam vai negribam izlasīt to, kas dotajā mirklī svarīgi tieši mums. Pircēji, būsim iecietīgi, jo iepirkšanās prieku un noskaņojumu mums pietiekami bojā daudz citu lietu.
