Viktors Valainis, 11. Saeimas deputāts Esošie foto radaru ekspluatācijas principi un kārtība Latvijā vedina domāt, ka radari mūsu valstī ieviesti, lai gūtu maksimālu peļņu, nevis nodrošinātu ceļu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļiem.
Jāsaprot viena būtiska atšķirība – ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju visatļautība, kas, protams, ir jāierobežo, un ceļu satiksmes dalībnieku mērķtiecīga represija, cenšoties viņus piespiest „kļūdīties”. Esošā situācija Latvijā tomēr nedod pārliecību, ka foto radaru galvenais mērķis ir ceļu satiksmes drošība.
Jau tuvākajā laikā Neatkarīgo deputātu grupa aicinās uz tikšanos atbildīgās institūcijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, lai noskaidrotu kāda ir foto radaru ekspluatācijas stratēģija Latvijā, un kādas ir iespējas šobrīd uzlabot neapmierinošo situāciju. Mani nepārliecina atbildīgo amatpersonu taisnošanās, kas noliedz radaru koncepta izmantošanu maksimālas peļņas gūšanai. Ieņēmumi no foto radaru soda naudām pat iekļauti 2012. gada valsts budžetā, kas paredz šādā veidā gūt vairāk nekā 3.4 miljonus latu.
Mēs esam saņēmuši neskaitāmas sūdzība par foto radaru izvietojumu u.c. problēmām. Radari ir izvietoti vietās, kur to mērķis ir nevis ceļu satiksmes drošības nodrošināšana, bet mēģinājums iegūt iespējami lielāku peļņu. Šāds princips ir nepieņemams. Foto radaru ekspluatācija nav uzņēmējdarbība, tomēr izskatās, ka Latvijā šis drošības līdzeklis tiek pārvērsts par naudas maku.
Pirmkārt iedzīvotājiem un arī man šaubas rada fakts, ka foto radari bieži atrodas aiz ātrumu ierobežojošām zīmēm, tādējādi neļaujot šoferiem laikus samazināt ātrumu. Tāpat neizprotama ir prakse foto radarus izvietot, nevis vietās, kas uzskatāmas par ceļu satiksmei bīstamām un nedrošām, bet gan ļoti drošos ceļu posmos, kur vienīgais ieguvums būtu nevis ceļu satiksmes drošība, bet gan papildus „peļņas” gūšanas iespējas. Iedzīvotāji arī ievērojuši, ka tiek izmantoti dažādi „triki”, lai autovadītāji iekristu foto radaru lamatās – piemēram, īsā ceļa posmā tiek izvietoti uzreiz divi radari utt. Mēs neatbalstām ātruma pārkāpējus, tomēr nevajag foto radaru konceptu pārvērst par farsu, kas vērsts uz represijām. Ir jāatrod kompromiss.
Aicinu privāto sadarbības partneri un Iekšlietu ministriju, kas nodrošina radaru ekspluatāciju Latvijā, nekavējoties uzsākt plašu informēšanas kampaņu par radaru darbību un kārtību, atbilstoši kurai tie darbojas. Iedzīvotājiem ir jāizskaidro pēc kādiem principiem tiek ekspluatēti foto radari. Sadarbības partnera atbildība pret projektu nevar beigties tikai ar radaru iegādi un peļņas gūšanu – uzņēmuma jābūt sociāli atbildīgam, un jānodrošina autotransporta vadītāju informēšanu par nosacījumiem un apstākļiem, kādos var saņemt sodus, un kādas ir iespējas saņemtos sodus apstrīdēt.
