Ilze Kuzmina dod priekšroku literatūrai, kas ataino reālo dzīvi un iepazīstina ar nezināmo.
«Lasīšanas kāre man jau no bērnības. Vecākajam brālim mācīja lasīt, un es četros gados mācījos līdzi. Bez grāmatām dzīve nemaz vairs nav iedomājama,» atzīst viena no cītīgākajām Miezītes bibliotēkas lasītājām Ilze Kuzmina. Tā kā rocība nespēj tikt līdzi augstajām grāmatu cenām, bibliotēka Ilzei kļuvusi par iespēju apmierināt alkas pēc rakstītā vārda. Taču nozīmīgs ir arī apstāklis, ka grāmatu krātuvē kāds mīļi gaida, viņa teic, lejot krūzē siltu tēju un noskaņojoties uz sarunu.Priekšroka detektīviem un ezotērikaiMeklējot pirmsākumus mīlestībai uz grāmatu, Ilze min ne vien sekošanu brāļa pēdās. Mājās bijusi plaša bibliotēka, jo grāmatu ļoti cienījuši arī vecāki. Ilzes tēvs pasniedzis toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bet mamma strādājusi Vēstures zinātņu institūtā. «Lasīju visu pēc kārtas. Toreiz no bērnu grāmatām jau daudz nekā nebija – Margarita Stāraste, Žils Verns. Fantastika bērnībā man ļoti patika. Tagad gan ne,» atzīst Ilze Kuzmina, atklājot, ka patlaban priekšroku dod detektīviem un ezotērikai. Arī vēsturei. Katrā ziņā – grāmatām, kas gan «cieši turas» pie zemes, gan ļauj ielūkoties nezināmajā, bet nav izgudrotas vai samākslotas. Šo lasīšanas gaumi lielā mērā diktējusi Ilzes profesionālā darbība. Viņa bijusi sekretāre tā laika milicijā, savukārt pēdējos darba gadus veltījusi Latvijā pirmajai dzīvnieku patversmei. «Daudz lasu krievu autoru grāmatas oriģinālvalodā. Tā ir pavisam cita lieta! Man ļoti patīk Aleksandra Mariņina. Viņas detektīvos ir dziļa doma. Labprāt lasu arī Moniku Zīli, jo viņa raksta, kā dzīvē ir,» teic grāmatu mīļotāja. Ļoti interesantu grāmatu Ilze spēj izlasīt arī vienas nakts laikā. «Cik pensionāram vajag to miegu,» viņa smej, piebilstot, ka no lielām negācijām informācijas telpā gan cenšas izvairīties. Ilze, piemēram, neskatās televizoru, tajā, viņasprāt, pārāk daudz parādās vardarbība un «kailās daiļavas».Bibliotēka, kur atnācējiem smaida«Miezītes bibliotēku ieraudzīju pa ceļam, braucot uz Dobeli. Domāju, iešu paskatīties, un man ļoti iepatikās. Laipna uzņemšana. Brīnišķīgas bibliotekāres, kuras par visu ir lietas kursā, bet, ja ko nezina, noskaidro. Ja kāda izstāde vai jaunumi, vienmēr piezvana. Varbūt citas bibliotēkas man ir tuvāk, bet labāk eju tur, kur cilvēks vienmēr uzsmaida,» teic Ilze Kuzmina, kura Jelgavu par mājām sauc vien desmit gadu. Aptuveni tikpat ilgu laiku veidojusies draudzība ar grāmatu krātuvi, kurā Ilze cenšas iegriezties vismaz reizi nedēļā. No tās viņa mājās ikreiz pārnes kādas piecas grāmatas. «Teikšu godīgi – visas jau neizlasu. Ja jūtu, ka nepatiks, lieku malā,» viņa atklāj, paužot nožēlu, ka ekonomiskā situācija vēl joprojām neļauj manāmi papildināt bibliotēku plauktus. Tāpēc vajadzētu talkā nākt pašiem lasītājiem, pārliecināta Ilze. Viņa spriež, ka, piemēram, varētu ieviest bibliotēkas apmeklējuma gada maksu pāris latu apmērā vai atvērt ziedojumu kontus, lai bibliotēkas spētu iegādāties vairāk labu, jaunu grāmatu. Nopirkt pašam bieži nav pa kabatai. Savukārt ziedojot ieguvēji būtu daudzi.Jāieinteresē bērniIlze Kuzmina ievērojusi, ka Miezītes bibliotēkā apgrozās arī daudz bērnu. Grāmatu krātuves saimnieces katru pazīst, atbild uz viņu jautājumiem, un tas nekas, ka jauno paaudzi bibliotēkā vairāk var manīt pie datoriem. «Vismaz viņi ir šajā vidē,» teic Ilze. Ieinteresēt bērnus lasīt grāmatas, kas attīsta iztēli, bagātina valodu un izglīto, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem, viņa pārliecināta, vienlaikus priecādamās par bagāto bērnu literatūras piedāvājumu. Tam jāstājas pretī datorspēlēm, un Ilze cer, ka izdosies. Viena no čaklākajāmJolanta Treigute, Miezītes bibliotēkas vadītāja Ilze Kuzmina ir viena no divām mūsu bibliotēkas čaklākajām lasītājām. Cilvēki mūs apmeklē vidēji reizi mēnesī, bet viņas ienāk katru nedēļu. Ilze kļuvusi kā «savs cilvēks». Varam ar viņu pārrunāt visu – no mājām līdz politikai. Esam ievērojuši, ka Ilzei patīk detektīvi, kā arī nozaru zinātniskā literatūra. Domāju, kopumā spējam apmierināt viņas un pārējo mūsu 636 lasītāju pieprasījumu. Ja kādas grāmatas trūkst, meklējam to Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā, kur arī tiek komplektēts mūsu grāmatu krājums. Līdzekļu jaunu izdevumu iegādei pietiek. Krīzes sākumā gan 1500 grāmatu vietā varējām atļauties vien 500 jaunu. Taču ar katru gadu situācija uzlabojas. Pieprasītākā literatūra ir tā saucamie «bestselleri», kā arī grāmatas par aktieriem un māksliniekiem. Cilvēki labprāt lasa arī žurnālus.
