Analizējot negadījumu, pēc kura Jelgavas 5. vidusskolas 10. klases skolniece ar smadzeņu satricinājumu nonāca slimnīcā un vēlāk ģimene izlēma mainīt skolu, izglītības iestādes vadītāja Natela Seļiščeva ar nožēlu atzīst – pietrūka savstarpējās komunikācijas un izpratnes. Skola rīkojusies saskaņā ar visiem normatīvajiem aktiem. Tā ļoti cer, ka Alla (vārds mainīts) atgriezīsies.
«Man ļoti žēl, ka pēc notikušā uzreiz neizdevās satikt Allas mammu un izrunāties. Viņa ienāca pie sekretāres, nolika iesniegumu un tūlīt aizgāja. Pēc tā sapratu, ka mammai ir sava versija. Saņemot informāciju tikai no sava bērna un citu skolēnu teiktā, izveidojas zināms priekšstats, un to var saprast,» teic direktore, noliedzot pieņēmumu, ka notikušais jauniešos radījis apjukumu, kurā pusē (cietušās vai vainīgās) nostāties. Tāpat neesot pamata kādu izslēgt no skolas, jo Alla esot guvusi traumu neuzmanīgas, bet ne tīšas rīcības rezultātā.«Ziņas» jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē Jelgavas 5. vidusskolā starpbrīdī, meitenēm jokojoties un dauzoties, jaunatnācēja Jana (vārds mainīts) saķērusi Allu un nogāzusi zemē. Izsauktie mediķi Allai konstatēja smadzeņu satricinājumu, kā arī galvas un muguras sasitumus. Cietušās meitenes mamma Olga uzskata, ka skolas vadība centusies pārāk novilcināt un noklusēt notikušo. Audzinātāja nav bijusi pietiekami ieinteresēta, kā jūtas Alla. Skola nav arī pietiekami bargi vērsusies pret vainīgo meiteni, kura, Olgasprāt, pret Allu izpildījusi cīņas sporta veida cienīgu paņēmienu.«Ne par kādu paņēmienu nevaram runāt, jo neviens īsti neredzēja, kā viss notika. Bērni, kas bija tuvumā, rakstīja paskaidrojumus. Uz to pamata pēc četrām dienām tika sastādīts akts, kurā secināts – trauma gūta neuzmanīgas rīcības rezultātā. Katrā ziņā nevienam nebija doma speciāli pagrūst meiteni un nodarīt viņai ļaunu,» teic N.Seļiščeva. Viņa norāda, ka skola nevienā mirklī notikušo nav uztvērusi kā joku vai nenozīmīgu atgadījumu. Daudz runāts ar neuzmanīgo meiteni, viņa apzinājusies savas rīcības sekas un atvainojusies gan Allai, gan visai klasei. Ar kolektīvu strādājusi audzinātāja un direktore kopā ar sociālo pedagogu. Jana bijusi gatava vēlreiz atvainoties Allai un visa klase – atbalstīt meiteni atlabšanas procesā. Taču Alla skolā nav atgriezusies, un meitenes mamma iesniegusi policijā prasību ierosināt pret Janu administratīvu lietu.«Ja Alla būtu palikusi mūsu skolā, domāju, viņas ar Janu kļūtu draudzenes. Novembra beigās, kad jaunajiem skolēniem bija dota iespēja adaptēties, notika skolas konsilijs. Tika secināts, ka šajā 10. klasē kolektīvā valda ļoti labvēlīga atmosfēra. Tikai jādod laiks, lai bērni cits citu labāk iepazītu. Interesanti, ka gan Alla, gan Jana raksturotas kā emocionālās līderes, kuras spēj atsaukties uz citu emocijām un nepieciešamības gadījumā atbalstīt,» nobeigumā piebilst N.Seļiščeva, cerot, ka situāciju tomēr būs iespējams vērst par labu. Direktore min, ka šāds negadījums ar tik plašu rezonansi skolā atgadījies pirmo reizi.
