Uzskatot, ka lombardi un īstermiņa naudas aizdevēji ir tādi paši kreditētāji kā bankas, valdība pērn nolēma, ka arī tiem jāgādā 50 tūkstoši latu par licenci un jāmaksā ikgadējā desmit tūkstošu latu licences pārreģistrācijas maksa. Tomēr kopš novembra, kad norma stājās spēkā, vairāki lombardi Jelgavā veikli izvairījušies no lielajiem izdevumiem, pārdēvējot sevi par komisijas veikaliem. Ekonomikas ministrija, kurai pieder nodevas ideja, ir apņēmības pilna negodīgos darboņus izķert, taču fakts, ka trīs mēnešu laikā neviens nav sodīts, liecina – vēlme sakārtot lombardu biznesu izgāzusies.
Izdarot grozījumus Komerclikumā, Saeima pērn jūlijā nolēma sakārtot lombardu un citu tā saukto mazo kredītu devēju tirgu. Normatīvu izmaiņu mērķis – pielīdzināt lombardus bankām, kurām par kreditēšanas pakalpojumu ik gadu jāšķiras no ievērojamas naudas summas. Līdz tam lombardiem, īsziņu kredītdevējiem un citiem nebanku kreditētājiem nebija jāmaksā par licenci. Tagad lombardiem ne vien jāmaksā sākotnējā 50 tūkstošu licences maksa, ik gadu tā jāpārreģistrē par desmit tūkstošiem, bet arī jānodrošina 300 tūkstošu latu pamatkapitāls. Jelgavā – seši likumīgi lombardiKā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācija, līdz šim licenci valstī izņēmuši tikai 12 uzņēmēju, kam pieder lombardi. Jelgavā no tiem strādā sešas kompānijas. Valstī lielākajam uzņēmumam – «Lombards24.lv» – Jelgavā atvērtas trīs no 64 filiālēm, otrs lombardu milzis «E Lats», kam kopā 32 filiāles, Jelgavā strādā tikai vienā. Arī trešā kompānija – akciju sabiedrība «Lombards Moda» – pilsētā preces pret naudu ieķīlā vienā no 26 filiālēm, kas turklāt izvietotas tikai ārpus Rīgas. «Mēs zeltu tikai iepērkam»Viens no uzņēmumiem, kas nav pircis licenci, ir Raiņa parka stūrī strādājošā akciju sabiedrība «Lombards «Zemgales kredīts»». Piektdienas vakarpusē «Ziņu» žurnālists, uzdodoties par klientu, lombardam piedāvāja zelta kaklarotu. Darbiniece to veikli novērtēja un solīja 60 latu. Pēc mēneša to var atgūt, piemaksājot 18 procentu jeb 10,8 latus. Skaidra nauda gan būšot pieejama tikai sestdien, tāpēc labāk atnākt nākamajā rītā, piebilda veikalniece. Uzzinot, ka «Ziņas» veic eksperimentu, izsteidzās cits darbinieks, stāstot, ka lombards pārtapis par komisijas veikalu. Zelts tiekot nopirkts, bet klientam esot līdz 30 dienu pārdomāšanas laiks. Līdzīga shēma arī akciju sabiedrības «Efekts AJV» filiālē Lielajā ielā 18. Tagad gan tā izkārtne nomainīta pret «Komisijas veikals «Lombard»». Preču pieņēmēja par to pašu ķēdīti sola 65 latus, bet pēc mēneša, ja rotu gribētu atpakaļ, pie šīs summas jāpiemaksā 9,65 lati. Veikala īpašnieks Vladimirs Hrapoņenko vēlāk sarunā ar «Ziņām» atklāti atzīst, ka dārgo licenci nav pircis. Viņš sevi pozicionē kā komisijas veikala saimnieku, taču uzsver – pašreizējie normatīvi arī lombardiem neliek gādāt licenci. Starp Komerclikumā minētajām iestādēm, kas izsniedz kredītus patērētājiem, lombardu nav. Uz jautājumu, ja jau jūtas tik droši, kāpēc mainījis nosaukumu no lombarda uz veikalu, V.Hrapoņenko atbild – tieši novembrī izdomājis mainīt komercdarbību. Tagad viņš pieņem zeltu, sudrabu un «varbūt arī kādu datortehniku». Atnesto preci iemaina pret naudu, kā arī dod līdz mēnesim laiku pārdomāt un atnākt pēc mantas, samaksājot par glabāšanu. Uzņēmējs neslēpj, ka nesen veikalā pārbaudi veikusi policija, taču pārkāpumi neesot konstatēti.Nelegālo izķeršana – vien solījumsKlasiska komisijas preču veikala peļņa ir uzcenojums, ko iegūst, preci pārdodot, saka Ekonomikas ministrijas Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas referente Linda Duntava. Ja naudu veikals iedod uzreiz, turklāt ļauj pēc kaklarotas ierasties pēc mēneša, tā ir lombarda jeb nebanku kreditētāja darbības shēma. Speciāliste atzīst, ka virkne lombardu, izvairoties no licences pirkšanas, sevi pārdēvējuši par komisijas veikaliem, taču strādā tāpat kā iepriekš. Viņa piekrīt, ka jau trešo mēnesi turpinās negodīga konkurence, jo vieni pirkuši licenci, bet citi par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu nav maksājuši. «Tas, kā pašlaik darbojas, neturpināsies ilgi. Nelegālie darboņi tiks izķerti,» pārliecināti saka L.Duntava. Par tādām darbībām draud līdz 3000 latu naudas sods, turklāt ministrija sola drīzumā sodus padarīt bargākus. Pēdējā laikā policija intensīvi pārbaudot lombardus un iestādes, kas pārtapušas par veikaliem. Ministrijas pārstāve gan piebilst, ka policija sodus piemērot nav tiesīga. To dara Valsts ieņēmumu dienests, taču trīs mēnešus pēc likuma grozījumiem vēl neviens nav sodīts. «Tūlīt būs pirmie lēmumi,» apņēmīgi nosaka L.Duntava. Licencētie lombardi Jelgavā «Lombards24.lv» (filiāles Satiksmes, Pasta, Pērnavas ielā) A/s «Orbīta» (Pētera, Pasta, Raiņa ielā) SIA «Finanšu grupa «Latvijas lombardi»» («Zelta marka») (Ganību, Pasta, Rīgas ielā) A/s «Moda kapitāls» (Lielajā ielā) SIA «E Lats» (Driksas ielā, Dobeles šosejā) SIA «Ozerings grupa» («Jelgavas centra lombards») (K.Barona ielā)AVOTS: PTACNelegālie lombardi – loģisks rezultātsUldis Sniegs, SIA «E Lats» valdes priekšsēdētājs Pirmkārt – lombardi ir tikai trešā daļa no visiem, ko skar jaunums par licences pirkšanu. Tādu vajag arī citiem kreditētājiem, kas nav bankas. Tas, ka daļa lombardu turpina darbu kā komisijas veikali, bet būtībā strādā kā lombardi, ir tikai normāli. Domāju, ka ārpus Rīgas lombardi nemaz nevar sakrāt tik lielai licences maksai. Tāpēc loģisks rezultāts, ka atrod normatīvos robus. Par likuma izmaiņām runājot, jāteic, ka tur ir vairāk nepilnību nekā ieguvumu. Ja nelicencētiem lombardiem strādāt ir izdevīgāk un tiek veicināts nelegālais tirgus, jājautā, vai tas bija normatīvu mērķis. Tomēr kopumā neesam nozare, kur vistrakākā situācija. Vēl varam attīstīties un pelnīt.
