Latvijā joprojām ir nepietiekama dzemdes kakla vēža profilakse, tāpēc aizvien ir augsti saslimšanas un mirstības rādītāji. Lai uzlabotu situāciju, laikus atklājot un ārstējot gan pirmsvēža saslimšanas, gan dzemdes kakla vēzi, sievietes jāmotivē piedalīties audzēja skrīninga programmā, kā arī jāpaplašina ārstniecībā iesaistīto personu ‒ ģimenes ārstu un ginekologu ‒ zināšanas par profilakses pasākumiem.Dzemdes kakla vēzis Latvijā ir izplatīts – pērn reģistrēts 250 saslimšanas gadījumu. Vidēji ik mēnesi tiek atklāti 20 jauni gadījumi, 10 sievietes mēnesī no šīs slimības mirst. Mirstība no dzemdes kakla vēža Latvijā ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā vidēji Ziemeļeiropā un sešas reizes augstāka nekā Somijā. Lai mazinātu saslimstību, kopš 2009. gada Latvijā tiek īstenota dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kuras ietvaros 25 – 70 gadus vecām sievietēm reizi trijos gados valsts apmaksā skrīningtestu. Varētu vēlēties lielāku atsaucību šai programmai, no 2009. gada janvāra līdz 2011. gada novembrim bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīninga testu veica 123 337 sievietes jeb 21,1 procenti uzaicināto personu.«Atšķirībā no citām onkoloģiskajām saslimšanām dzemdes kakla vēzi iespējams viegli un laikus diagnosticēt un veiksmīgi ārstēt, ja vien tas atklāts agrīnā vēždraudes stadijā. Savukārt vakcinācija nodrošina ilgstošu aizsardzību gan pret sākotnēju, gan arī atkārtotu infekciju un līdz ar to novērš dzemdes kakla vēža attīstības iespēju. Tātad regulārs skrīnings apvienojumā ar vakcināciju efektīvi aizsargā sievietes no dzemdes kakla vēža. Tāpēc biedrība «Papardes zieds» sesto gadu pēc kārtas arī Latvijā aktualizē Eiropas dzemdes kakla vēža profilakses nedēļas ideju, lai atkal un atkal sievietēm un meiteņu mammām atgādinātu, ka ir nepieņemami ciest un mirt no slimības, ja zināms, kā to novērst,» uzsver biedrības «Papardes zieds» prezidente Dace Matule.Aptaujas rezultāti liecina, ka galvenais iemesls, kāpēc aptaujātās sievietes nav izmantojušas iespēju pārbaudīt savu veselību, ir laika trūkums – to kā ieganstu nosaukušas 32 procenti sieviešu. Gandrīz tikpat daudz – 28 procenti – aptaujas dalībnieču minējušas, ka izmeklējumi jau veikti neatkarīgi no valsts programmas. Vēl 17 procenti norādījušas, ka veikt izmeklējumu kavējušas iespējamās papildu izmaksas, kas saistītas ar konsultācijām un papildu izmeklējumiem, bet 12 procenti aptaujas dalībnieču uzskatīja, ka šādi izmeklējumi viņām nav nepieciešami. Aptaujas rezultāti parāda nepieciešamību uzlabot komunikāciju ar mērķauditoriju.
