Ar prieku sagaidīju pirmo sniegu. Rudenīgais pelēcīgums bija ieildzis un apnicis. Taču prieka brīdis bija īss, jo nākamajā rītā pēdas sniegā liecināja par svešu personu uzturēšanos manā sētā. Pirmās pēdas bija atstājusi nezināma sieviete. To apstiprināja apavu papēžu nospiedumi. Dodoties pa tām, atklājās pavisam cits skats – zemi bija nomīņājuši vīriešu apavi. Pats lielākais pārsteigums tikai sākās, kad ieraudzīju, ka esmu zagļu apmeklēta, jo bija aiznesti pie šķūņa pieslietie mietiņi, caurules un pat paņemti mietiņi no komposta kaudzes apmalēm. Grūti jau tie bija no zemes izraujami, bet, kā redzams, kopspēks to var paveikt ātri un viegli. Vēl bija aiznesti arī citi saimniecībā noderīgi sīkumi. Par notikušo ziņoju policijai. Kad savu bēdu vēsti aiznesu kaimiņiem, arī viņi konstatēja, ka pazuduši metāla priekšmeti, tikai tas noticis pāris dienu agrāk, kad vēl nebija snidzis. Kaimiņš atcerējās, ka neliels jauniešu bariņš, kurā bijusi arī meitene, pirms dažām dienām vēlā vakara stundā skaļi apspriedies uz viņa vienmēr klusā un mierīgā ceļa. Secinājām, ka jaunieši nākuši «izlūkos», bet pēc tam savākuši kāroto. Sanāk, ka Jelgavā darbojas «Ātrās reaģēšanas vienība», kas ir ar savu transportu metāla izstrādājumu zagšanai, lai peļņas ieguvei tos piegādātu metāllūžņu uzpirkšanas punktos vai tikai viņiem vien zināmā vietā. Kopš valstī sākts metāllūžņu uzpirkšanas bizness, tas šo punktu saimniekiem un metāla piegādātājiem nes peļņu. Toties mēs, iedzīvotāji, esam zagļu apdraudēti. Sākumā vainojām «bomzīšus», bet nu jau jaunā maiņa sākusi gūt vieglu peļņu. Metāla krājumi mazinās, jo viss iespējamais aplasīts, toties zagļi kļūst arvien drošāki un nekaunīgāki. Lien pat mājās, kur saimnieki uz kādu laiku izbraukuši, un aiznes čuguna plīts virsas, nodarot īpašniekam gan morālu, gan mantisku zaudējumu.Par morāli reti kurš zaglis atceras. Bet vai tad uzpircējs neredz, kas un cik bieži piegādā metālu? Redz, bet pieņem, jo nekāds apstiprinājums par tā izcelsmi nav vajadzīgs, nauda taču ir «galvenā morāle».Sanāk, ka viss jātur drošākā vietā, ja vien arī tur zaglis neielīdīs. Jāsāk reģistrēt pamanītas svešas automašīnas. Laukos jau to vieglāk izdarīt, pilsētā grūtāk. Būtu jāpārņem arī ārzemju piemērs – kaimiņu sadarbība, kad cits cita īpašumu uzmana un ziņo policijai par aizdomīgiem cilvēkiem. Attiecīgām personām ar pārbaudes tiesībām vajadzētu biežāk ieskatīties metāllūžņu uzpirkšanas punktu dokumentos, lai noskaidrotu regulāros metāla piegādātājus. Cerams, ka lūžņus pieņem uz dokumenta (pases) pamata. Tad arī atklātos «čaklākie» vācēji, un varētu no viņiem uzzināt, kurā vietā metāls «aug». Tikai kopējiem spēkiem varam bremzēt zagļus un zagtā uzpircējus.
