Vairākas Latvijas mazās pašvaldības apsver iespēju ieviest sistēmu, ka garantētos minimālos ienākumus jeb GMI pabalstu varētu ne vien izmaksāt naudā, bet arī aizstāt ar pirmās nepieciešamības preču taloniem. Ozolnieku novads ideju neatbalsta, bet Jelgavas novads par šādu soli domājot.
Ministru kabinets pašvaldībām devis lielāku vaļu attiecībā uz GMI pabalsta izmaksu, ļaujot tām pašām noteikt kārtību un veidu, kā ģimenei to piešķirt. Piemēram, Aizputes novads praksē ieviesis talonu sistēmu, un tā sevi jau attaisnojusi, raksta laikraksts «Kursas Laiks». Tur sociālie darbinieki katru gadījumu vērtē atsevišķi un par piemērotāko risinājumu vienojas ar pabalsta saņēmēju. Ceļā uz talonu sistēmu ir arī Nīcas novads, kur deputāti nolēmuši GMI pabalstu daļēji vai pilnībā jau tuvākajā laikā aizstāt ar taloniem. Par tiem trūcīgie varēs pirkt pārtiku un pirmās nepieciešamības preces par konkrētu summu kādā no vietējiem veikaliem. Liegtu izvēles iespējasOzolnieku novadā GMI pabalstu saņem 241 ģimene. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša informē, ka Ozolniekos pagaidām netiek plānots ieviest talonu sistēmu GMI pabalsta nodrošināšanai. Ikdienas darbā, runājot ar pabalsta saņēmējiem, noskaidrots, ka efektīvākais veids, kā pabalstu izsniegt, ir to izmaksāt naudā.«Saņemot GMI pabalstu naudā, cilvēki tiek motivēti iemācīties plānot savus tēriņus, ieguldot laiku un meklējot izdevīgākās cenas nepieciešamajiem produktiem, piemēram, akcijas preces veikalos,» norāda E.Kairiša. Viņa piebilst, ka, piešķirot pabalstu talonu veidā un piesaistot tos konkrētam veikalam, sociālajam dienestam nebūs ne iespēju izkontrolēt veikala darbu un piedāvāto produktu klāstu, kas nozīmē, ka, veikalam paaugstinot cenas, GMI pakalpojumu saņēmējam tiks liegta iespēja izvēlēties un atrast izdevīgāko preci kādā citā veikalā.Tikai domāJelgavas novada pašvaldība neslēpj, ka par minēto iespēju ir domāts. Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilze Vītola uzskata, ka tas būtu ļoti labs risinājums, jo tādējādi tiktu gūta pārliecība, ka ģimene patiešām būs paēdusi. «Ja vien likums ļautu slēgt vienošanos ar dažādiem pakalpojuma sniedzējiem un tirgotājiem, arī Jelgavas novada pašvaldības sociālais dienests to izmantotu. Būtiskākais ir, lai labā iecere beigās netiek novesta līdz absurdam, rīkojot iepirkumu konkursus un nonākot krustugunīs starp dažādiem tirgotājiem, jo novadā nav viena pārtikas preču tirgotāja, kas apkalpotu visus pagastus un lielākos ciemus,» uzsver I.Vītola. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa norāda, ka nav tāda likuma, kas liegtu pašvaldībai slēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem. «Likums paredz, ka GMI pabalstu var izmaksāt naudā vai «graudā». Piemēram, Latvijas Krājbanka vēlējās virzīt ideju, ka cilvēkiem tiek izsniegtas bankas kartes, kur pašvaldība ieskaitījusi GMI pabalstu, un cilvēks ar karti var iepirkties pašvaldību noteiktos veikalos. Būs žēl, ja šo ideju nepārņems kāda cita banka, bet tikmēr pašvaldības pašas var meklēt risinājumus, kā panākt, lai iedzīvotāji pabalstu patiešām izlieto tam paredzētajam mērķim,» uzsver S.Šimfa.Jelgavas novadā GMI pabalstu saņem 244 mājsaimniecības, kurās dzīvo 693 personas.
