Velga Klimza, zemnieku saimniecības «Klāvi» īpašniece Vilces pagastā Ja strādā, kopj savu zemīti un lopiņus, nav grūti. Vienmēr ir maize, kartupeļi, gaļa. Nav jāgaida palīdzība no citiem. Žēl noskatīties uz tiem, kuri negrib strādāt. Egīls, strādā pilsētā ar celtniecību saistītā jomā, dzīvo Glūdas pagastā Laukos noteikti ir mierīgāk, man patīk. Nekad neesmu domājis pārcelties uz dzīvi pilsētā. Pieci lati dienā gan aiziet auto degvielai. Protams, ir jāstrādā. Māra, pensionāre Lielvircavā Kā nu kuram. Kas nav slinks, tas var dzīvot. Es neteikšu, ka ir dikti grūti, bet jākustas. Autobusu pietura nav tālu, tikai sestdienās un svētdienās transports iet retāk. Taču, pateicoties bērniem un draugiem, visur, kur vajag, var tikt. Biruta Kairiša, dravniece Līvbērzes pagastā Pensionāriem ciema centrā nav ne vainas. Daudzi no pilsētām pārceļas uz laukiem. Drusciņ jau dārgāka ir pārtika lauku veikalā, toties pašam ir dārziņš, šādi tādi lopiņi. Jaunajiem, ja darba nav, tad ir grūtāk. Lūcija Kalniņa, zemniece Svētes pagastā Man tā pa vidu. Visu laiku jāstrādā, bet vismaz ēst ir ko un kaut kas arī atliek. Gustavs Kalniņš, pensionārs Ja naudas ir maz, tad laukos vieglāk. Lētāka apkure, iztika, bet pašam fiziski jāstrādā.
