Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs piedāvā vairākas pedagoģiskās programmas bērniem un jauniešiem.
Muzejs ir vieta, kur var papildināt zināšanas teju visos mācību priekšmetos, pārliecināta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece Marija Kaupere. Pilsētā lielākie pagātnes liecību glabātāji jau labu laiku sapratuši, ka bērniem un jauniešiem neder mierīga pastaiga pa muzeju. Tāpēc viņi meklējuši veidus, kā vēsturi «atdzīvināt», piedāvājot skolām dažādas atraktīvas pedagoģiskās programmas. Interese par tām aizvien augot. Taču ko rādīt, stāstīt un ļaut izmēģināt ir vēl daudz, atzīst muzejnieki.Izspēlē vēlēšanas un izmēģina kaligrāfiju Viena no populārākajām programmām Vēstures un mākslas muzejā ir «Vēlēšanas Jelgavā 20. gadsimta sākumā,» stāsta M.Kaupere. «Par pamatu ņemam 1901. gadu, jo mums šķita savdabīga tā laika vēlēšanu tehniskā puse,» viņa stāsta. Nodarbībā skolēni iepazīstas ar balsošanas kārtību. No pašu vidus tiek izraudzīti deputātu kandidāti, kuri uzstājas ar savām programmām, un notārs, kurš palīdz sagatavot pilnvaru «bagātajām atraitnēm», jo 20. gadsimta sākumā sievietes, izņemot šīs atraitnes (turklāt pastarpināti), vēlēt nedrīkstēja. Interesants šķiet arī pats balsu nodošanas process. Vēlēšanu urnām tolaik bija divi nodalījumi, kuros katram bija jāmet balta un melna bumbiņu – viena «par», otra «pret». Kad tas izdarīts, pie darba ķeras balsu skaitīšanas komisija. «Viss notiek, kā pienākas. Iesaistās gandrīz visa klase,» teic muzeja direktora vietniece. Viņa piebilst, ka šādās nodarbībās, protams, jāņem vērā vecuma grupu īpatnības un noskaņojums. Piemēram, pusaudži parasti nevēlas izskatīties smieklīgi, tāpēc izvairīsies no darbībām, kas citu acīs varētu viņus tādus padarīt. Tāpēc nekādā gadījumā nevajagot piespiest. Muzeja pārstāve novērojusi, ka lielu interesi skolēnos izraisa interaktīvās lekcijas par 18. gadsimta modi un gludekļiem, kā arī ekskursijas «Kurzemes hercogiste» un «Sadzīve Livonijā», kurās iespējams līdzdarboties un saņemt atbildes uz jautājumiem, kas nav atrodamas mācību grāmatās. Piemēram, kāpēc agrāk ļaudis gulējuši uz cietiem spilveniem. Izrādās, ka viņi nedrīkstēja atļauties saldi dusēt, līdz noskan modinātājs, jo bija jābaidās no zvēriem un citiem potenciāliem uzbrucējiem.Vēl bērni un jaunieši muzejā var izmēģināt kaligrāfijas mākslu, ar īstu spalvaskātu, tinti un dzēšlapām mācoties rakstīt savu vārdu, kā arī apjaust krāsu prieku Ģ.Eliasa gleznās. Muzejs palīdz mācībās«Vienmēr esam aicinājuši arī pašus skolotājus uz sarunu, kā varam palīdzēt viņiem labāk sagatavoties savām stundām. Piemēram, latviešu klasiskajā literatūrā bērniem ir būtiski saprast jēdzienus, kas ir klēts vai akas vinda. Muzejā viņi šīs lietas var ieraudzīt,» teic M.Kaupere. Sadarbība ar izglītības iestādēm šajos gados veidojusies dažāda. Visciešākā saikne Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam patlaban ir ar Spīdolas ģimnāziju, kas vēstures liecību krātuvē sāk mācību gadu, uz valsts svētkiem rīko pieņemšanu, labprāt piedalās projektos un izmanto muzeja resursus zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Bieži viesi muzejā ir arī Jelgavas Speciālās internātpamatskolas audzēkņi vēstures skolotājas Tatjanas Mjagkajas vadībā. Pedagoģe stāsta, ka sadarbība sākusies pirms aptuveni desmit gadiem. «Mūsu bērni ir ar speciālām vajadzībām. Viņiem ļoti svarīga socializācija, un muzejs ir viens no veidiem, kur to iegūt,» teic T.Mjagkaja. Internātpamatskolas audzēkņi ne tikai regulāri iepazīstas ar muzeja ekspozīciju, bet arī piedalās pedagoģiskajās programmās un meklē materiālus pētnieciskajiem darbiem, referātiem un dažādiem konkursiem. Ar lekcijām izglītības iestādē ierodas arī paši muzejnieki. «Ļoti jauki, ka ir tāda vieta, kur bērni var uzzināt kaut ko jaunu, aplūkot fotogrāfijas un lietas. Izjust senatnes elpu. Tā ir kā ekskursija senatnē,» gandarīta vēstures skolotāja, kurai muzejs palīdz arī pedagoģiskajā darbā.Jāpiebilst, ka skolēniem Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja apmeklējums ir bez maksas. Par ekskursiju gida vadībā viņiem jāšķiras no 30 santīmiem, bet dalība interaktīvajās nodarbībās maksā 50 santīmu.
