Jelgavas elektrisko tīklu rajonā, par drošību un kārtību domājot, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām problemātiskajām mājām kā no drošības, tā no maksāšanas viedokļa.
Jelgavas elektrisko tīklu rajonā, par drošību un kārtību domājot, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām problemātiskajām mājām kā no drošības, tā no maksāšanas viedokļa. Tāpēc ierastajā «apgaitā» Platones un Līvbērzes pagastā kopā ar iecirkņa elektromontieriem Hariju Bērziņu un Bruno Miķelsonu šoreiz piedalījās arī elektrotīklu rajona vadītājs Aigars Grīnofs, uzņēmuma energouzraudzības inspektors Indulis Kubliņš un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdrošības uzraudzības
inspektors Dainis Zemgalnieks.
Platones pagasta Dzirnavu-Kutēņu mājām pirmais akts par to, ka nav kārtībā elektroiekārtas, sastādīts jau 1996. gada nogalē. Tajā norādīts, ka nepieciešams izbūvēt kabeļa pievadu, uzstādīt noplombējamu ievada drošinātāju, atbilstoši prasībām piestiprināt skaitītāja dēli un sakārtot elektroinstalāciju.
Iemītnieks gaida aiz slēgtām durvīm
Diemžēl kopš tā laika nekas nav mainījies, apstākļi liecina, ka, pārslogojot elektroiekārtu, izolācija var sākt kust un izraisīt ugunsnelaimi. Turklāt redzētais liecina, ka elektrība, iespējams, tiek izmantota arī ēkas apsildīšanai. Tāpēc mājiņas iemītniekam, par kura klātbūtni liecina aiz loga sakustējies aizkars, bet kuru vaigā skatīt tā arī neizdodas, tiek atstāts ugunsdrošības inspektora akts par elektropadeves atvienošanu. Arī iepriekšējās reizēs elektromontieriem tik vien iznācis, kā atdurties pret slēgtām durvīm un noskatīties uz iemītnieka motociklu sētā.
Šai pusē vajadzēs iegriezties atkārtoti, lai pārliecinātos, vai vēlāk elektrība netiek pievienota patvaļīgi. Uzņēmumā par to uzkrāta bagātīga pieredze, kas pierāda, ka attālākās sētās par vienkāršāku atzīst problēmas risināšanu saviem spēkiem un savas saprašanas robežās, tādējādi apdraudot ne vien savu veselību, bet pat dzīvību.
Pussabrukušajās Zariņu mājās jau labu laiku pastāvīgi neviens nedzīvo, un pat elektrotīkliem piederošais skaitītājs namā esot noņemts. Taču saistības par atteikšanos no elektropadeves un skaitītāja nodošana īpašniekam juridiski nav nokārtotas. Diezin vai tad, ja abonentam katru mēnesi būtu jākārto abonenta maksa, patērētājs šādu paviršu attieksmi pieļautu. Bet pašreizējos apstākļos var nelikties zinis par kārtību. Savukārt uzņēmuma izdevumi šādos un līdzīgos gadījumos pārsniedz ienākumus.
Dāvinājums sagādā tikai raizes
Platones pagasta Celmājas ar piecām īrnieku ģimenēm ārzemēs mītošais īpašnieks pēc īpašumtiesību atjaunošanas atdāvinājis Latvijas Lauksaimniecības universitātei. Augstskolai no tā gan maz labuma, jo nama sakārtošana, kā atzīst mācību un pētījumu saimniecības «Pēterlauki» direktore Dzintra Kreita, nav budžeta iestādes spēkos. Savukārt īrnieki nejaudā pat par īri samaksāt. Par elektrību norēķinās tikai divi. Pārējie priekšroku dod enerģijas zagšanai, pieāķējot vadus tuvējai elektrolīnijai.
Tā kā energouzņēmuma aktā minētie trūkumi nav novērsti un nama elektroietaišu drošība ir neapmierinoša un ugunsbīstama, ugunsdrošības inspektora slēdziens ir viennozīmīgs – elektropadevi atvienot. Par tālāko grūti ko teikt. Īrnieki acīmredzot turpinās elektroenerģiju lietot nelegāli, nevis domās par elektropadeves sakārtošanas nepieciešamību. Dz.Kreita norāda, ka universitātei kā budžeta iestādei sakarā ar likumdošanas izmaiņām dzīvojamais fonds nedrīkst piederēt, tā saņemto dāvinājumu kā juridiska persona nevar arī atdāvināt. Līdz ar to risinājums nesolās būt vienkāršs. Energovīri norāda, ka līdztekus «papīru» nokārtošanai problēmai nepieciešams arī tehniskais risinājums, un
piekrīt, ka šai «rungai» ir divi gali, jo bez elektrības paliks arī īrnieki, kas savas saistības nokārtojuši.
Brīnums, ka māja nav nodegusi
Līvbērzes pagasta Dravnieku mājās, kur elektromontieriem līdz šim nav izdevies tikt klāt ievada drošinātājam un pārliecināties par vecā nama elektrodrošību, patiesi jābrīnās, kā izdevies izvairīties no ugunsnelaimes. Tik daudz ir stiķējumu un «lāpījumu», arī drošinātājs vairs nepilda savas aizsardzības funkcijas, tik vien kā nodrošina elektropadevi. Turpat atrodas elektriskā plītiņa, kas nozīmē, ka tīkla noslogojums reizēm ir tik pamatīgs, ka līdz ugunsgrēkam vairs nudien nav tālu. Mājas jaunie saimnieki, kuru rokās sirmā māmuļa nodevusi apsaimniekošanu, sākuši remontu, bet par drošību parūpēties «aizmirsuši». Slēdziens nepielūdzams – elektrība tiks atvienota. Vecmāmuļai līdz elektroietaišu sakārtošanai vajadzēs iztikt arī bez dienišķajām radio ziņām – vienīgās saiknes ar ārpasauli.
Ilgu īpašnieks ne jau energouzņēmuma iegribu, bet paša klienta drošības dēļ atkārtoti tiek brīdināts par uzskaites dēļa sakārtošanu un avārijas stāvokļa novēršanu ievada vados un drošinātājos.
Gandrīz divus gadus aktā fiksētie trūkumi (par atsevišķiem ievada drošinātājiem katra dzīvokļa skaitītājam, kalibrētu aizejošo drošinātāju uzstādīšanu u.c.) nav novērsti Auces-Ozoliņu mājās. Arī šejienes iemītniekiem, šķiet, daudz neinteresē elektroietaišu stāvoklis. Iespējams, ka elektrības atvienošana viņus tomēr pamudinās uz reālu rīcību.
Bezsaimnieka mājas – problemātiskākās
Divas Saulaines mājas Līvbērzes pagastā ir bezsaimnieka nami. No sešiem dzīvokļiem tikai divu abonenti maksā par patērēto elektrību. Kopš pagājušā gada situācija drošības jomā kādreizējā veikala ēkā ievērojami pasliktinājusies: ievads vairākās vietās ir pušu un sastiķēts uz labu laimi. Saimnieka trūkuma dēļ reida dalībniekiem pat nav kam īsti adresēt aktu. Taču tālākās elektropadeves iespējas atkarīgas no pašiem īrniekiem.
Vanagu māju saimnieka namā mīt dažādas reputācijas ļaudis, tāpēc pagalmā energovīriem jāsastop arī manāmi iereibis vīrietis. Kārtējo reizi tiek konfiscēts kabelis, kas stiepjas no bēniņiem un liecina par neatļautu elektrības izmantošanu dažos mitekļos. Viena no iespējamajām vainīgajām personām pat paslēpusies šķūnītī. Uz tehniskā akta par elektroietaišu sakārtošanu un ugunsdrošības akta pamata elektrība būtu atvienojama visai mājai, taču, tā kā namam ir divi ievadi, viens tomēr tiek atstāts lietošanas kārtībā, lai bez gaismas nepaliktu arī godīgie maksātāji. Savukārt mājas īpašniekam adresēts kārtējais aizrādījums par elektroietaišu sakārtošanu.
Nav redzami māju nosaukumi
Šajā reizē, kā atzīst elektromontieri, daudz kas no ikdienā pieredzētā nebija skatāms. Tā kā apmeklējamo skaits bija trīs reizes lielāks nekā parasti, montieri elektrību neatvienoja, bet tikai sastādīja attiecīgus aktus. Arī nekārtīgie abonenti bija klusāki nekā parasti. Rātni uzvedās arī montieru lielākie «draugi» – savā vaļā palaistie suņi. Bet ikdienā no to zobiem cietis ne viens vien bikšu pāris vai pat stilbs. Kontrolieriem, kā paši saka, ir jāpārvar arī «vējdzirnavu» sindroms, kas jūtams reizēs, kad viņu pūles ieviest drošību klientu darba un dzīves vietās tiek pilnīgi ignorētas. Un vēl. Elektromontieru, sevišķi jauno darbinieku, gaitas laukos ievērojami apgrūtina tas, ka nav redzami māju nosaukumi. Pilsētā ar pašvaldības gādību māju numuru plāksnes ir izliktas. Laukos māju nosaukumi atstāti novārtā un elektriķiem nezināmā apkaimē jāorientējas pēc transformatoru atrašanās vietas. Ja klientu skaits iecirknī pārsniedz septiņus tūkstošus, tas nav vienkārši.
