Katrai lietai un vietai ir savas labās un sliktās puses. Labās rāda un ar tām dižojas, sliktās slēpj un noklusē.
Katrai lietai un vietai ir savas labās un sliktās puses. Labās rāda un ar tām dižojas, sliktās slēpj un noklusē. Par Tērvetes pagasta labajām lietām rakstīts un stāstīts bez gala. Taču tur ir arī sliktās, piemēram, mājas «Labrenči».
«Labrenču» komandante Ulla Veilande stāsta par īrnieku bēdām un postu.
«Šajā piecstāvu mājā visi 75 dzīvokļi ir auksti jau vismaz trīs gadus. Siltā ūdens arī nav, jo nedarbojas sistēma. Agrāk te dzīvoja militārpersonas, tā ka neviens nevar pateikt, kad siltumtrase ir labota. Radiatoros ir smilšu un rūsas slānis. Vienā no dzīvokļiem ir izņemti logi, to nav arī daudzviet kāpņu telpās. Kad vairs nevar no aukstuma glābties, iedzīvotāji ieslēdz elektriskos sildītājus. Taču pirms diviem gadiem viens dzīvoklis tādēļ jau izdega. Ja pazūd elektrība, kas mūsupusē ir bieža parādība, apstājas ūdenssūknis un krānos pazūd arī aukstais ūdens. Tērvetē apkures sezona nekad nesākas agrāk par oktobra vidu, tāpēc aukstajās dienās dzīvokļos temperatūra svārstās ap sešiem grādiem. Daži būvē krāsniņas, taču par ugunsdrošību atbildību neuzņemas.
Šajā mājā mīt ne tikai iedzīvotāji, te mājvieta ir pastam, baptistu draudzei, te sanāk luterāņu draudzes svētdienas skola. Ir arī neizmantoti dzīvokļi – no pieciem īrnieki aizgājuši oficiāli, piecos pierakstīti ir, bet nedzīvo. Tātad par šo desmit dzīvokļu apsildīšanu nemaksā neviens, vēl jāpieskaita 16 parādnieku, kas arī par apkuri nemaksā, tātad kopā nemaksā par mājas trešdaļas apsildīšanu. Lai gan apkures maksa Tērvetē nav augsta – ziemā par kvadrātmetru jāmaksā 20 santīmu, vasarā – desmit. Pagasta priekšsēdētājs Edvīns Upītis tā arī pasaka – iedzīvotāji pagastam ir parādā, mājā siltā ūdens nav un nebūs. Taču neviens nav nācis uz māju, lai iestiklotu logus, nav pārbaudīta mājas siltumsistēmu, neviens nezina, vai caurulēs maz varēs ielaist karsto apkures ūdeni. Tāds dīvains «eksperiments» notiek ar mūsu mājas iemītniekiem, kuru vidū ir arī mazi bērni un invalīdi.»
Likums nosaka, ka siltuma padeves un atslēgšanas nosacījumus katrs pagasts lemj pats. Iedzīvotāji neapmierinātības reizēs var lūgt palīdzību vai vainot tikai pašu ievēlētos pagasta deputātus. «Augstāk» būs jāsūdzas, ja neapmierinās ūdens kvalitāte. Kā stāstīja Dobeles vides veselības centra galvenā ārste Astrīda Mūrniece, no 1. oktobra šī iestāde ar iedzīvotāju sūdzību izskatīšanu vairs nenodarbojas. Šīs funkcijas saskaņā ar pavēli «no augšas» veiks centralizēti sanitārā inspekcija Rīgā. Kas zina, cik efektīvs būs pakalpojums, kura devēju no ņēmēja šķir savs simts kilometru…
