Apburtais loks – tā par klaiņojošo kaķu problēmu Latvijā un jo sevišķi Jelgavā saka biedrības «Dzīvnieku SOS» valdes locekle Laura Karnīte. Viņa uzsver – kamēr pašvaldības piešķirs naudu vien neregulārai sētas minku izķeršanai, problēma nesamazināsies, jo izķerto vietā savairojas citi. Palīdzēt varētu masveida kampaņa, pagalmu iemītniekus lielā skaitā sterilizējot un palaižot atpakaļ tajā pašā vidē.
Pirmdien biedrības «Dzīvnieku SOS» vadītāja veterinārārstes Annas Jeserevičas klīnikā par klaidoņu problēmu sprieda kopā ar J.Čakstes bulvāra 9. nama iedzīvotāju Daini Alonderi. Kā «Ziņas» vēstīja piektdien, viņa un tuvējo piecu daudzdzīvokļu namu apkaimē izveidojušās bezsaimnieka kaķu kolonijas, kas apdzīvo arī vairākus pagrabus. Problēma sakņojas gan iedzīvotājos, kas mēdz piebarot klaidoņus, gan pašvaldībā, kas ar saistošajiem noteikumiem aizliegusi pieļaut kaķu turēšanu pagrabos un bezsaimnieka dzīvnieku piebarošanu, taču izkontrolēt pašas pieņemtos noteikumus nespēj. Vienīgais risinājums – sterilizācijaVisa pasaule desmitiem gadu pieredzē pārliecinājusies, ka efektīvākā metode klaiņojošo kaķu ierobežošanā ir sterilizācija, apgalvo L.Karnīte no «Dzīvnieku SOS». «Pie mums dažas pašvaldības to ir sapratušas, citas mazāk, bet jūsējā – nemaz nesaprot,» saka L.Karnīte. Viņa uzsver, ka problēmas vienīgais risinājums ir lielu līdzekļu ieguldīšana sākumā. Ja katru gadu piešķir nelielu naudas summu, tā ir naudas šķērdēšana un sanāk apburtais loks, saka speciāliste. Ar biedrības līdzdalību Rīgā izveidotas vairākas sētas kaķu kolonijas – sterilizētas kaķenes un kastrētus runčus palaiž ierastajā vidē. Tā kā kaķi ir izteikti teritorijas dzīvnieki, to vidū nesterilizētie nenākot. «Cilvēki redz efektu – pie mājas vairs nav smirdošu runču, pussprāgušu kaķēnu ar iztecējušām acīm un neskaitāmu dzemdību dēļ izvārgušām kaķenēm,» skarbi saka L.Karnīte. Bagātākās zemēs tādu problēmu vairs neesot, jo sterilizētie kaķi nevairojas, ar laiku izmirst, tāpēc jāiegulda salīdzinoši maz, lai izķertu vien tos, ko uz ielas no jauna izmet bezatbildīgi saimnieki.Klaidoņu ķeršanai dod arvien vairākPašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns piekrīt, ka pašlaik klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai līdzekļu ir par maz, taču pilsētā ir daudz citu prioritāšu. Sētas kaķu ķerstīšanas nauda iekļauta budžeta sadaļā kopā ar pašvaldības teritoriju, kapsētu un mežu apsaimniekošanu. Šogad šim mērķim ieplānoti 378,9 tūkstoši latu. A.Baļčūns uzsver – tas ir par gandrīz 63 tūkstošiem vairāk nekā pērn, savukārt 2011. gadā šim mērķim tērēja par 36,8 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš, tāpēc nevarot apgalvot, ka pilsēta nerisina klaidoņu problēmu. Aģentūras vadītājs šaubās, ka vienā piegājienā būtu iespējams izķert vairumu pagalmu kaķu. Kā piemēru viņš min J.Čakstes bulvāra 9. māju – tur janvārī vien ķērāji bijuši trīs reizes, tomēr klaidoņi ir aizvien.Ja čipotu, būtu arī nauda kaķu ķeršanaiVeterinārārste A.Jesereviča uzskata – pašvaldībai būtu daudz vairāk naudas kaķu ķeršanai, sterilizēšanai un pastaigu laukumu ierīkošanai, ja tā pildītu to, ko pati noteikusi saistošajos noteikumos. Tur minēts, ka mīļdzīvnieku turētājiem ik gadu jāmaksā nodeva. Taču Jelgavā netiek kontrolēts, vai un cik iedzīvotāji to maksā. Lai palīdzētu pašvaldībām, pirms vairākiem gadiem 2008. gadā šai lietai pieķērās arī valdība, taču ilgi gaidītie noteikumi par istabas dzīvnieku reģistrācijas kārtību krīzes dēļ tā arī netika pieņemti. Toreiz bija doma, ka, piesaistot ES fondu naudu, vismaz suņus ar mikročipiem apzīmēs par velti. Tas ļautu identificēt dzīvniekus, iekļaut tos vienotā datu bāzē, tādējādi arī pārbaudīt, vai nomaksāta nodeva. Tad mājdzīvnieku saimnieki būtu spiesti maksāt nodevas, bet pašvaldībām būtu līdzekļi klaidoņu problēmas risināšanai.
