Izmisums. Viena no spēcīgākajām izjūtām, kas pārņem, cilvēkam salstot. Tam ir tīri fizioloģisks izskaidrojums. Organisms aukstumā strauji izsmeļ savas enerģijas rezerves, līdz ar to palēninās domāšana, apziņa un kustību spējas. Drīz vien sāk vilkt uz miegu, iestājas apātija, un varētu aizmigt pavisam, ja, par laimi, nesāktu «brēkt» mūsos katrā iemontētā signāllampiņa – par katru cenu jāizdzīvo!Tāpēc nav brīnums, ka elejniece Zenta izmisumā pārdevusi metāllūžņos savus nederīgos dzīvokļa radiatorus. Ir cilvēki, kas ziemas spelgonī, lai nenosaltu, nokurina mēbeles un grāmatas un ne jau tās labākās dzīves vai nespējas sakarīgi domāt dēļ. Vienkārši nav bijis citu variantu, un tas šoreiz apbēdina visvairāk.Pašvaldība noteikusi – lai vientuļā pensionārīte ar saviem niecīgajiem ienākumiem varētu kaut necik dzīvoklī ziemā sildīties, viņai vispirms pašai jānopērk kurināmais un tikai tad sociālais dienests kundzei atmaksās. Šāda kārtība ieviesta, lai negodprātīgi ļautiņi pabalsta naudu kurināmā iegādei nenodzertu. Tāpēc lai netiek nevienam! Lai katrs pats skaita savus santīmiņus un spriež – šoreiz atlicināt zālēm, maizītei vai pāris malkas pagalēm. Tas taču nav nekas ārkārtējs, ka nopirkt uzreiz pilnu klēpi nesanāk!Tāda diemžēl ir melns uz balta nodrukāta kārtība, kas atbildīgajām amatpersonām ļauj vien kārtējo reizi noplātīt rokas. Bet vai to ļauj arī cilvēcība? Izskatās, ka šajā gadījumā tā ir iesalusi. Zaudējusi enerģiju, kļuvusi miegaina un apātiska. Sākusi ačgārni domāt. Citādi, piemēram, nevar izskaidrot piedāvājumu Zentai ziemā labāk aiziet no mājām un sildīties pašvaldībai finansiāli dārgākā sociālās aprūpes centrā. Jāsāk sildīt cilvēcība!
