Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izplatot ziņu, ka sagatavots pašvaldību referendumu likumprojekts, tūdaļ aktivizējās pretinieki. Laikrakstā «Dienas Bizness» vairāki uzņēmēji un investīciju eksperti paziņoja, ka tas ir ceļš «uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu». Pašvaldību vadītāji piebalsoja, ka iedzīvotāju aptaujas būs naudas šķērdēšana laikā, kad tās trūkst tik daudzām citām vajadzībām. Dārdzība ir viens no demokrātijas lielākajiem trūkumiem. Sabiedriskās apspriešanas, konsultatīvās padomes, referendumi un galu galā vēlēšanas – viss maksā bargu naudu. Valstij noteikti daudz mazāk izmaksātu vadonisms, kur viens cilvēks gadu desmitiem no vietas nosaka, kā tam būs būt, bet tos, kas atļaujas iebilst, liek cietumā. Tomēr nekas labāks par demokrātiju izdomāts neesot. Pašvaldībām nevajadzētu žēloties, ka to iedzīvotāji drīkstēs izrādīt nepatiku pret tās lēmumiem un, iespējams, tos pat noraidīt. Sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā tāpat kā tās ticība dažāda līmeņa varai ir katastrofāli zema, un, dodot iespēju sasaukt vietējā līmeņa balsošanu, valsts vismaz simboliskā līmenī būs spērusi soli, lai neuzticēšanos mazinātu. Tā vietā, lai runātu par dārdzību un investīciju bloķēšanu, kritiķiem vajadzētu vēlreiz vēsu prātu atsaukt atmiņā, ka pašvaldību referendumu ideja neradās tukšā vietā. Bija ļoti konkrēti notikumi, kuros iedzīvotāju viedoklis tika ignorēts. Katrai vietējai varai ir iespēja šādas kļūdas neatkārtot un līdz referendumiem nekad nenonākt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vismaz projekta esošajā versijā prasītais iedzīvotāju iesaistīšanās līmenis ir tik augsts, ka grūti iedomāties, kam jānotiek, lai cilvēki tik masveidīgi saceltos.
