Pasūtīt vietējo laikrakstu ir jau gadu gados veidota tradīcija. Kā lai citādi uzzina, kas rajonā notiek, atzīst «Ziņu» sastaptie abonēšanas kampaņas naudas balvu ieguvēji Anastasija Dunavska no Ziedkalnes, Mirdza Rediko no Vilces un Romualds Morozs no Platones pagasta Lielvircavas. Sirmajam kungam tikusi akcijas galvenā balva – 100 latu. Tā ļoti noderēšot, lai nopirktu zāles, samaksātu par ūdeni, iegādātos gāzes balonu un citas saimniecībā noderīgas lietas, viņš priecājas.
«Tajā dienā bēru barību putnu barotavā pie ābeles. Skatos, ka pastniece avīzi nevis iemet kastītē ceļa galā, bet nāk iekšā pagalmā. «Nu, Romuald, taisies uz krogu! Es tev došu simts latu,» viņa saka. Pēc tam jau apsveica arī visi pārējie kaimiņi,» Moroza kungs stāsta, kā uzzinājis par «Zemgales Ziņu» balvu. Televīzijā dzirdēti visādi «burlaku» stāsti, ka cilvēkus «par kapeiku dauza nost», tāpēc būšot jāliek dzelzs durvis, viņš smej, uzreiz gan mierinot, ka Lielvircavā ir droši, jo te dzīvo labi cilvēki. Vienīgi rudenī dārzus apstaigājuši metāllūžņu zagļi. Aiznesuši katlus un citus sadzīves rīkus.No vāka līdz vākam R.Morozs ar sievu Valentīni Lielvircavā dzīvo no 1960. gada. Abi strādājuši kolhozā. Romualds par mehanizatoru, bet Valentīne ēdnīcā un citos darbos. 1972. gadā pašu spēkiem uzcēluši savas mājas, izaudzinājuši dēlu un meitu, kuri nu jau arī devušies pensijā. Sagaidījuši mazbērnus un patlaban arī četrus mazmazbērnus, uz bagāto mūžu atskatās sirmais kungs, kurš martā svinēs 86. dzimšanas dienu. Valentīne ir tikai par dienu vecāka, bet smej, ka vīram kā jau jaunākam labāk padodas lasīšana. Viņš spējot pat mušu pa gabalu saskatīt. Taču vietējo laikrakstu abi cītīgi izlasot no vāka līdz vākam. «Avīzi kā iesākām pasūtīt no «Darba Uzvaras» laikiem, tā bez pārtraukumiem turpinām. Gaidām to katru dienu, lai ātrāk uzzinām, kas jauns, ko raksta, kas rajonā notiek. Pa televīziju raida jau tikai visas Latvijas būšanu,» teic Valentīne. Godājamais pāris, kurš kopā nodzīvojis jau 64 gadus, atklāj, ka visu mūžu bijuši lieli lasītāji. Patlaban no preses izdevumiem viņi abonē vien «Zemgales Ziņas» un «Ievas Veselību», bet labprāt lasa arī nacionālos laikrakstus un literatūru, ko atrod vietējā bibliotēkā vai meita atved no Kuldīgas, kur strādā par bibliotekāri.Latviešu valoda jāaizstāvPārdzīvojuši dažādus laikus, ieskaitot karu, un iekārtas, par šodienu Romualds un Valentīne nesūdzas. Ka tikai veselība būtu! Ar pensiju abiem pietiekot, šo to izdodas izaudzēt mazdārziņā. Palīdz jaunā paaudze. «Šajā ziņā neesam atstāti novārtā. Regulāri visa ģimene satiekamies. Bērni, mazbērni brauc pie mums. Savukārt mēs paši divreiz gadā pošamies uz Kuldīgu, lai nosvinētu meitas vārda un dzimšanas dienu. Tā mums tāda tradīcija, ka mājai atslēga priekšā, un dodamies. Mums ir labi kaimiņi. Uzpasē,» priecājas sirmais pāris.No lielās politikas viņus patlaban visvairāk satrauc gaidāmā referenduma jautājums. Latviešu valoda noteikti jāaizstāv, ja jau tas pacelts tādā līmenī. Tāpēc Romualds un Valentīne nākamsestdien gaida pie sevis balsošanas urnu, jo pašiem uz Platones centru aizkļūt nav viegli. Tomēr diez vai vajadzēja nonākt tik tālu, ka jārīko tautas nobalsošana, prāto saimnieks. Viņaprāt, pārsteigušies nacionālie spēki ar Raivi Dzintaru priekšgalā, jo, kas pēc savas pārliecības būs noskaņots pret latviešu valodu, tāds arī paliks. «Mums te apkārt arī krieviņi dzīvo. Vienmēr esam bijuši draudzīgi. Nekādu nesaskaņu,» atzīst Romualds un Valentīne Morozi.
