Kamēr mēs te strīdamies par to, kura valoda ir labāka, Sīrijā kopš marta valdošais režīms noslepkavojis vismaz 5000 cilvēku un kopš sestdienas – kādus 300 tikai vienā pilsētā. Telesabiedrība CNN ziņo, ka Homsu apšauda jau ar raķetēm. Trūkst medikamentu, tiek slēgtas vēstniecības. Ārzemju novērotājus un palīdzību neielaiž, un vienīgā iespēja kaut ko uzzināt ir caur vietējiem blogeriem, kas ar asarām acīs lūdz ārzemes kaut kā iesaistīties.Jautājums ir par to, vai 4000 kilometru attālums, kas mūs šķir no šīm sadursmēm, attaisno mūsu vienaldzību pret lietām un nelaimēm, kas notiek tālāk par savu sētu. Kad vajadzēja apstiprinājumu, ka NATO mūs sargās tikpat kārtīgi kā līdz šim, tad gan nelikām mieru militārās alianses ģenerālsekretāram. Protams, nav daudz instrumentu, kā iespaidot lielo politiku. Ārlietu ministrija vismaz publicējusi nosodījumu Sīrijā strauji augošajai vardarbībai, ko īsteno turienes varas iestādes pret demonstrāciju dalībniekiem un civiliedzīvotājiem. Atzīmēts arī, ka «Ārlietu ministrija pauž nožēlu par nespēju pieņemt ES dalībvalstu un Arābu valstu līgas atbalstīto un virzīto rezolūciju par Sīriju ANO Drošības Padomē 4. februārī». Lielā Lāča un Lielā Pūķa veto aizbildinājumi ar neiejaukšanos citu lietās ir krasā pretrunā ar abu lielvalstu rīcību nesenā pagātnē. Tas, ko mēs varam, ir turpināt izdarīt spiedienu uz stūrgalvīgām amatpersonām. Britu avīze «The Guardian» raksta, ka Putins Sīrijas nemierus iztulkojis nepareizi tikpat lielā mērā kā pašmāju protestētājus. Veto balss Arābu valstu līgu sanaidos ar Krieviju, kurai būs vien jāuzņemas vaina par asinsizliešanu, kas citādi gultos tradicionāli uz Obamas pleciem.Otrdien Krievijas ārlietu ministrs kopā ar izlūkdienesta priekšnieku ciemojās pie Sīrijas prezidenta, kam esot nodevuši opozicionāru atrašanās vietas. Galu galā Krievijas militāristi šajā valstī ieguldījuši miljardiem dolāru. Cik viegli ir politiskās intereses nostādīt augstāk par dzīviem cilvēkiem. Bet vai būtu jāsāk pierast?
