Valdībai nerūp veco ļaužu liktenis. Nabaga cilvēki, kuri visu savu mūžu, savu jaunību, spēku un pat veselību ir ziedojuši, strādājot Latvijai, bieži vien ir aizmirsti un atstumti.
Valdībai nerūp veco ļaužu liktenis. Nabaga cilvēki, kuri visu savu mūžu, savu jaunību, spēku un pat veselību ir ziedojuši, strādājot Latvijai, bieži vien ir aizmirsti un atstumti.
Jaunā paaudze arī nevar neko daudz darīt, lai palīdzētu pensionāriem, jo daudzkārt paši vakaros sēž pie pustukšā vakariņu galda virtuvē un raudādami domā, ar ko rīt pabarot savus bērnus. Vissāpīgākā ir atziņa, ka viņi strādā Latvijas labā, cenšas, tikai tā alga…
Jā, ar šādu algu strādnieks jūtas kā vergs un pat sliktāk.
Šādā situācijā cieņu un gādību saviem pensionāriem izrādīja Jelgavas Romas katoļu baznīcas bīskaps v.e. Antons Justs. Piektdien, 7. maijā, bija sarīkotas pirmās pusdienas draudzes pensionāriem.
– Tas nav lēts popularitātes iegūšanas veids, bet gan no visas sirds veltīts kaut neliels atbalsts mūsu pensionāriem, – sacīja Antons Justs.
Un, patiesi, visi pensionāri bija aizkustināti par izrādītajām rūpēm.
Jelgavas draudzē tika iesākta vēl viena tradīcija – katra mēneša pirmajā piektdienā pulksten 11 notiks pensionāriem veltīts dievkalpojums. Pēc tā tiks klāti galdi vecajai paaudzei.
– Par mani valdība nerūpējas, bērnu man nav, tomēr neesmu viena: ar mani vienmēr ir Dievs, – tā pie pusdienu galda sacīja kāda gados vecāka jelgavniece.
