Ar pamatdomu nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem veselīgu un kvalitatīvu pārtiku, saglabāt vidi un palīdzēt attīstīt lauku teritorijas visos savienības reģionos Eiropas Padomei un dalībvalstīm izvērtēšanai nodoti EK priekšlikumi par KLP reformu pēc 2013. gada. Komisija uzsver, ka tās politikas dokumenta galvenais mērķis ir stiprināt konkurētspēju un lauksaimniecības ilgtspējību – tas ir, lai ES iedzīvotāji būtu gan labi situēti, gan paēduši. Tomēr Latvijas zemnieki, vērtējot EK piedāvājumu, par to izsakās skeptiski – lauksaimnieku konkurence citu valstu vidū var vēl vairāk samazināties, un pastāv drauds, ka palielināsies neapsaimniekoto zemju platības. Grib 200 eiro par hektāruEK sagatavotā KLP reforma periodam no 2014. līdz 2020. gadam paredz, ka atbalsts lauksaimniecībai būs tāds pats kā līdz šim. Kaut arī tāds lēmums ir daudzu kritizēts, Briseles ierēdņi norāda – tas būtu jāuzskata pat par ieguvumu, jo tā sauktās vecās ES dalībvalstis, kas savienības budžetā veic lielākās iemaksas, stingri paģērējušas nākamajā plānošanas periodā ES budžetu, tostarp lauksaimniecībai plānoto, samazināt par 100 miljardiem eiro (70 miljardi latu). Pašreizējais komisijas priekšlikums paredz, ka ilgtspējīgai izaugsmei jeb dabas resursiem nākamajos septiņos gados tērēs nepilnus 383 miljardus eiro. Lauksaimniecības atbalstam tāpat kā līdz šim ik gadu domāts veltīt vairāk par 50 miljardiem eiro. Kā jau ziņots, pēc EK priekšlikuma var spriest – tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem arī nākamos septiņus gadus būs mazākie ES, 2017. gadā sasniedzot 147 eiro (102,9 lati) par hektāru. Ņemot vērā, ka vidējā likme tad būs vairāk par 250 eiro, mūsu zemnieki patlaban aktīvi sākuši savas intereses lobēt ne tikai Briselē, bet arī citās ES dalībvalstīs. Komisijas pārstāvji, kas iepriekš vienlīdzīgus maksājumus solīja jau 2014. gadā, tagad runā par nākamo periodu – no 2021. līdz 2028. gadam. Tagad komisija vien sola, ka labākajā gadījumā valstis, kurām atbalsts ir zem vidējā, varētu saņemt vien piemaksas. Tie varētu būt 30 procenti no starpības starp atbalsta likmi un 90 procentiem no vidējiem maksājumiem ES. Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš gan ir pārliecināts, ka, pastiprinot lobija pasākumus, Latvijai izdosies panākt vismaz 80 procentu no vidējiem maksājumiem jeb 200 eiro par hektāru no 2014. gada. Būs jāaudzē vismaz trīs kultūras Latvijas zemniekiem nepatīk EK nodoms, ka turpmāk katrai saimniecībai savos laukos būs jāaudzē vismaz trīs kultūras. Priekšlikums paredz ne vairāk par 70 procentiem lauku sēt vienu augu, atlikušajos 30 procentos zemes audzējot citus augus. Kā pamatojumu tādai prasībai EK min augšņu noplicināšanas un vides degradācijas problēmu.J.Lazdiņš no «Zemnieku saeimas» skaidro, ka sējumu struktūra Latvijā ir ļoti dažāda, tomēr ekonomiski izdevīgākās kultūras – rapši un kvieši. Runājot par ieceri sadalīt sējumu struktūru, viņš kā galveno jautājumu min – vai EK ieskatā ziemas un vasaras rapši un kvieši ir divas vai četras kultūras. «Mūsu klimatiskajos apstākļos ar kviešiem un rapšiem ES konkurējam ļoti veiksmīgi. Rietumeiropā ir alternatīvas – labi aug zirņi, pupas, mieži, kukurūza, saulespuķes, taču pie mums tas neder,» saka J.Lazdiņš. Latvijā audzējot miežus, reizi trīs gados var iegūt labu ražu un to pārdot par atbilstošu cenu, taču pieredze pirms dažiem gadiem, kad par auzu vai rudzu tonnu maksāja vien 40 latu, zemniekiem liek skeptiski raudzīties uz domu par kultūru dažādošanu katru gadu. Patlaban lauksaimnieki augu seku ievēro tikai daļēji, mainot kultūras pa gadiem. Taču grāmatās rakstīto par septiņu augu, tostarp āboliņa un kartupeļu, iekļaušanu sējumos Zemgalē runāt nevar. «Tas būtu pat bīstami, jo radītu lielus zaudējumus,» vērtē J.Lazdiņš. Tomēr zemnieki jau gatavojas jaunajai prasībai, un kooperatīva «Latraps» biedri šopavasar gatavojas sēt vasaras miežus. Tie būs domāti iesala ieguvei. Ne vairāk par 300 tūkstošiem eiroLai gan jau tagad gandrīz esot skaidrs, ka atsaucību tāda doma negūs, EK iecerējusi noteikt atbalsta saņemšanas griestus. Paredzēts, ka vienai zemnieku saimniecībai varēs izmaksāt ne vairāk par 300 tūkstošiem eiro gadā. EK saka – pārpalikumu dalībvalstis varēs sadalīt katra pēc saviem ieskatiem. «Tas novedīs pie tā, ka saimniecības tiks mākslīgi sadalītas,» priekšlikumu kritizē «Zemnieku saeimas» priekšsēdētājs. Pieņemot, ka Latvijā atbalsta likme 2017. gadā būs 180 latu par hektāru, griesti tiks sasniegti saimniecībā ar 1666 hektāriem zemes. Latvijā laukus virs 1000 hektāriem patlaban apstrādā 124 zemnieki. «Vai tas, ka vēsturiski izveidojusies liela saimniecība, ir noziegums?» ar pretjautājumu pret iecerēto normu vēršas J.Lazdiņš. Taču zemniekus viņš mierina ar piemēriem, ka pret ierobežojumiem nostāsies, piemēram, Vācija, kuras austrumos ir daudz saimniecību ar trim, četriem un pat sešiem tūkstošiem hektāru. Cietēja un reizē idejas pretiniece varētu izrādīties arī Anglija, kur izplatītas 400 hektāru saimniecības. Atkal balstīs «dīvānu zemniekus»?Par absurdu domu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs dēvē EK priekšlikumu maksāt atbalstu arī par zemi, kurā nenotiek lauksaimnieciskā ražošana. Tā nospriests, jo daži zemnieki, tīkojot pēc iespējami lielāka atbalsta, mēdzot pie savām privātmājām izplēst dzīvžogus un apstrādāt iespējami plašākus laukus. Tas savukārt ir pretēji ES nostādnēm par dabas daudzveidību un vides saglabāšanu. EK uz iebildēm, ka vesels miljards jeb septītā daļa no pasaules iedzīvotājiem dzīvo badā, atbild – ES tādu problēmu nav. Taču E.Treibergs tam nepiekrīt – Portugālē, Spānijā un virknē citu dalībvalstu netrūkst trūkumcietēju, tāpēc zemei jābūt ražošanas līdzeklim un atbalsts jāsaņem par pārtikas ražošanu, nevis augšņu atstāšanu dīkā. «Mūsu laukos arī daudzi nevar nopirkt gaļu vai zivis tik, cik gribētu. Varbūt pārtika Eiropā ir saražota pietiekamā apjomā, taču ko dod tas, ka cilvēki veikalu pilnajos plauktos skatās kā muzejā vai izstāžu zālē?! Atvieglojumi jādod ražotājiem, lai pārtika kļūtu lētāka. Kāda ir jēga, ja nopļauj zāli, saņem atbalstu, bet sienu pat nesavāc? No tā jau pārtika lētāka nekļūst!» uzsver LOSP šefs. Jaunie zemnieki saņems vairākLabāku dzīvi nākamajos gados EK sola jaunajiem zemniekiem, jo ES tikai septiņi procenti no visiem lauksaimniekiem ir jaunāki par 35 gadiem, bet divas trešdaļas no visiem zemniekiem vecāki par 55 gadiem. EK izprotot pašreizējo problēmu, ka pievērsties saimniekošanai jaunos atbaida kredītu ņemšana, lai nopirku zemi. Tādēļ domāts, ka jaunie lauksaimnieki pirmos piecus gadus pēc saimniekošanas sākuma saņems par 25 procentiem lielākus maksājumus nekā vecākie kolēģi. Tādu ieceri slavē Jauno zemnieku kluba valdes loceklis un zemnieks Linards Balceris, kas savai ģimenei palīdz 30 hektāros attīstīt piena lopkopību. Viņš vērtē, ka ieguvums būtu jau atļauja modernizācijas projektos pirkt lietotu, nevis jaunu tehniku. Jo mazās saimniecības dārgus traktorus nespēj atļauties. Jaunajiem zemniekiem vajadzētu subsidēt zemes iegādi vai vismaz izsniegt kredītus ar labvēlīgākiem nosacījumiem. «Dānis pie mums nopērk zemi, bet par jaunajām platībām no savas valsts saņem tādus maksājumus, ka atkal var pirkt vēl klāt!» saka L.Balceris. Tomēr viņš zina arī pozitīvu piemēru par vietējo jaunieti, kurš no iekrātās naudas pirms dažiem gadiem nopircis piecus hektārus zemes, bet tagad saimnieko jau 250 hektāros. Par gana labu domu LOSP valdes loceklis un Biškopības biedrības vadītājs Armands Krauze sauc EK priekšlikumu mazināt administratīvo slogu mazajām saimniecībām, kas apstrādā līdz trim hektāriem zemes. ES 30 procenti no visiem maksājumu prasītājiem ir tādi mazie zemnieki. Turpmāk viņi varētu vienkāršāk tikt pie tiešajiem maksājumiem, nepildot lauku kartes un citu dokumentāciju. «Ideja laba, jo gadu no gada jādara viens un tas pats, jāaizpilda virkne dokumentu, laukos turklāt daudziem nav interneta, lai to izdarītu ērtāk,» saka A.Krauze.
