Lita Vēvere uzskata, ka viņas vārds ir pietiekami pazīstams, tomēr reti sastopams.
Lita Vēvere uzskata, ka viņas vārds ir pietiekami pazīstams, tomēr reti sastopams. Kā jau daudzi, arī viņa savulaik māmiņu tincinājusi par sava vārda izcelsmi. Tagad Lita stāsta, ka vārda vēsture bijusi pavisam vienkārša.
– Manas mammas klasesbiedrene bijusi Lita un vēlāk arī kursā mācījusies meitene ar tādu vārdu, laikam arī tāpēc mammai šis vārds simpatizējis, jo abas Litas bijušas jaukas meitenes, – stāsta gaviļniece.
Vārdu «Lita» kalendāram pieteicis Litas mammas kursabiedrs Antons. Gaviļniece atzīst, ka viņai itin labi patīkot būt tik reta vārda īpašniecei.
Lita ir nākusi no Kandavas puses, bet dzīve pavērsusies tā, ka nu jau 15 gadu viņa ir jelgavniece. Sirds dziļumos viņai mīļa palikusi Kurzeme. Dzīvodama Jelgavā, Lita pilsētu šajos gados tā arī nav iemīlējusi.
– Pilsētai nav savas sejas. To kaut cik ciešamu rada cilvēki, kas šeit dzīvo. Ienācējam pierast pie šā «purva» ir ļoti grūti. Manuprāt, Jelgavai pietrūkst savas ārējās vides. Kad braucu uz Kandavu, jau ap Tukumu sirds sāk silt no skaistajiem kalniem, lejām un sakoptības, kas tur valda, – stāsta Lita.
Lita ir beigusi Latvijas Universitātē «filosofus» un «bibliotekārus» un strādā Spīdolas ģimnāzijā par skolotāju. Viņas mīļākā nodarbošanās ir grāmatu lasīšana un viesu uzņemšana mājās.
– Man patīk garšīgi pabarot ciemiņus. Parasti gatavoju savus firmas ēdienus, piemēram «Sirds salātus» un «Melno desu», kas gatavota no cepumiem un kakao. Mana sirds silst, kad vīrieši to visu ēd, – sajūsmā stāsta Lita.
Vārdadienā viņu vienmēr sveic vīrs Uldis, bērni Valts, Ieva un Viesturs. Neapšaubāmi, ka tie ģimenē ir svētki un katru gadu tie iznāk citādi.
