Pirmdiena, 6. aprīlis
Zinta, Vīlips, Filips, Dzinta, Dzintis
weather-icon
+3° C, vējš 2.24 m/s, R vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Vai vajadzīgs Vides investīciju fonds

Latvijā pirms okupācijas darbojās ap 500 ūdensdzirnavu un mazu hidroelektrostaciju, kas deva gan mehānisko enerģiju, gan elektroenerģiju Latvijas tautsaimniecībai; ainavu greznoja dzirnavu ezeri.

Latvijā pirms okupācijas darbojās ap 500 ūdensdzirnavu un mazu hidroelektrostaciju, kas deva gan mehānisko enerģiju, gan elektroenerģiju Latvijas tautsaimniecībai; ainavu greznoja dzirnavu ezeri.
Pēc neatkarības atgūšanas tās gandrīz visas – arī pēc kara celtās mazās hidroelektrostacijas – bija pārvērtušās drupu kaudzēs. Bagātajai Padomju Savienībai nevajadzēja šos enerģijas avotus – ērtāk bija sadedzināt lielajās termoelektrostacijās liekus tūkstošus tonnu mazuta, piesārņojot atmosfēru ar melniem dūmu mākoņiem.
Taču, kad vajadzēja veidot neatkarīgu energoapgādi, radās entuziasti, kas sāka atjaunot dažas mazās HES. Tika pieņemts likums par uzņēmējdarbību enerģētikā. No mazajām HES elektroenerģija astoņu gadu laikā tiek iepirkta par divkāršu tarifu. Tas pavēra iespēju bijušo ūdensdzirnavu īpašniekiem atdot kredītus, kas bija nepieciešami šo objektu atjaunošanai. Radās uzņēmumi, kuri sāka izgatavot vajadzīgās iekārtas, tās komplektēt un montēt. Tomēr tikai retais spēja šādu spēkstaciju atjaunot: visu izšķīra kredīta iespēja, jo šāds pasākums nav lēts. Bet kur gan ņemt kredīta nodrošinājumu? Personīgi tiku izstaigājis daudzas bankas, kur parastās atbildes bija: drupu kaudze nav nekāds kredīta nodrošinājums, par šo nozari nekā nezinām.
1998. gadā mazo HES atjaunošanu sāka atbalstīt Vides investīciju fonds. Pieņemot kā kredīta nodrošinājumu atjaunojamo objektu, problēma bija atrisināta. Sākās masveidīga projektu pasūtīšana, radās jaunas firmas, kas restaurēja turbīnas, komplektēja iekārtas. Vienā, kaut nelielā, nozarē sākās attīstība, radās darbavietas, iespējas uzņēmējdarbībai tiem, kam nebija pieņemama «krutkas» tirdzniecība un finansu blēdības.
Un tad 5. maija «Dienā» izlasīju Evitas Prokopovas rakstu «Atbrīvo no amata Vides investīciju fonda direktori Sāmīti». Nevaru spriest par VIF darbinieku algu pamatotību – to izlemj šo darbinieku darba devēji –, nezinu arī, vai šiem darbiniekiem bija tiesības izmantot savas darbavietas piešķirtos kredītus – tas paliek atbilstošu iestāžu kompetencē –, tomēr piezīme par VIF darbības lietderības izvērtēšanu manī rada satraukumu. Esmu šā fonda klients, ar tā piešķirtā kredīta palīdzību atjaunoju Viesatu HES Tukuma rajonā un sāku šā kredīta atmaksu. Ja pārtrauc šā fonda darbību, cik man zināms, daudziem, kas gatavojas atjaunot hidroelektrostacijas, savi plāni būs jāatmet, jo vairāku desmitu tūkstošu latu kredītam nodrošinājumu spēs sagādāt tikai retais. Kā redzams no publicētajām amatpersonu ienākumu deklarācijām, Latvijā ir arī bagāti cilvēki, ir ēnu ekonomikas un organizētās noziedzības pārstāvji un ārzemju kapitāla ieguldītāji, kuri labprāt šo nozari pievāktu sev kopā ar dubulto tarifu. Faktiski to varētu saukt par valsts mērķdotāciju vides sakopšanai un enerģētikas attīstībai, kam ir nozīme arī vidusšķiras radīšanai Latvijā.
Protams, ja vēlas veicināt nacionālo bagātību koncentrēšanos dažu veiklu cilvēku rokās un ar dubulto tarifu atbalstīt ārzemju uzņēmējus, VIF jālikvidē.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.