Pērn 11, šogad 14 doktorantūras studentu no dažādām Eiropas valstīm par savu studiju vietu uz vienu semestri vai ilgāku laiku izvēlējušies Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU). Kaut arī pērn 11 maģistra studiju programmas tika pielāgotas pasniegšanai angļu valodā, pagaidām uz tām vēl neviens nav pieteicies.
Neformālajā LLU Angļu klubiņā, kur pieņemts sarunāties tikai angliski, desmit studentu vidū ir arī čehu doktorants Petrs Paseka, kurš dzimtenē Brno studē lauksaimniecības tehniku. Viņš atzīst, ka ar angļu valodu diez ko neveicas. Pārējie kluba dalībnieki gan bilst, ka nu jau ir krietni labāk nekā pirms pusgada, kad Petrs kā apmaiņas students ieradās Jelgavā. Klubiņa vadītāja Larisa Maļinovska stāsta, ka Petra centība lekcijās pozitīvi rosinot latviešu studentus. Lauksaimniecības tehnikas studiju jomā ar LLU Tehnisko fakultāti doktorants nesadarbojas. Taču mācības LLU viņš ir pagarinājis vēl uz vienu semestri. Petrs stāsta, ka viņu ar Jelgavu saista arī mīlestība no pirmā acu uzmetiena, ko viņš izjutis, ierodoties pirmajā lekcijā. Fotografēties «Ziņām» viņš nevēlējās. Ja savējo trūkst, vairāk vajag svešosLLU ārējo sakaru koordinators Gatis Kasparinskis atzīst, ka problēmas ar angļu valodu esot ne vienam vien studentam, kurš ierodas ES apmaksātajās un citās apmaiņas programmās. Tomēr grūtības tiekot pārvarētas. Vairāk ārzemnieku atbraucot pirmajā semestrī, taču arī pašlaik LLU studē doktorantes no Spānijas, Turcijas, kā arī divi čehi. Otrs čehu doktorants meža zinātnieks Petrs Sedlaks ir apmeties Rīgā, jo savu zinātnisko darbu veic Salaspilī mežzinātnes institūtā «Silava», kas ir LLU Meža fakultātes sadarbības partneris. LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs atzīst, ka augstskolas progress ārzemju studentu piesaistē ir lēns. Tomēr LLU turpināšot iesākto, jo ārzemnieku piesaiste demogrāfiskās lejupslīdes apstākļos, kad latviešu studentu skaits samazinās, esot svarīgs jautājums. «Mēs esam pētījuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pieredzi ārzemnieku piesaistīšanā un veidojam kontaktus, lai process sekmētos. Pamazām pāriesim uz modulāro apmācību, kas piemērotāka apstākļos, kad aug studentu mobilitāte,» teic A.Mugurēvičs. RSU «brīnums» tapa 22 gadosŠajā mācību gadā RSU studē 649 pilna laika studenti no 22 valstīm, lielākoties no ES, jo īpaši Vācijas. Ārvalstu studiju nodaļas dekāne Smuidra Žermanos teic, ka nevar detaļās izpaust savas rekrutēšanas metodes, jo tas esot biznesa noslēpums. Taču panāktais esot 22 gadu sistemātiska darba rezultāts. Beidzamos trijos gados ārzemju studentu skaits trīskāršojies. «Veiksmes stāsta pamatā ir pārdodamais produkts. Deviņas desmitdaļas ārzemju studentu mācās Medicīnas fakultātē, viens – studē farmāciju, bet pārējie – stomatoloģiju. ES medicīnas augstskolas nespēj uzņemt visus studētgribētājus. Piemēram, Nīderlandē un daļā Vācijas augstskolu studiju vietas tiek lozētas. Ja jauns cilvēks, kurš grib kļūt par ārstu, jau otro gadu izvelk nelaimīgu lozi, tad risinājums ir braukt uz Rīgu,» stāsta S.Žermanos. Studiju maksa ārzemniekiem RSU ir mazliet lielāka nekā pašu studentiem. Vidēji tā ir septiņi līdz desmit tūkstoši eiro gadā. Veterinārmediķi ir novērtētiS.Žermanos stāsta, ka ārzemēs, piedaloties izstādēs, manījusi interesi par veterinārmedicīnu. LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis teic, ka regulāri saņem ārzemju studētgribētaju e-pasta vēstules: «Esam apzinājuši savas iespējas, un varu teikt, ka 70 procentu no studiju kursiem mēs varētu pasniegt gan angļu, gan krievu valodā.» Nesen kontaktus meklējuši kolēģi no Izraēlas, taujājot, vai fakultātē varētu papildināt zināšanas vesela grupa Izraēlas veterinārās skolas absolventu. I.Dūrītis uzskata, ka augstskolai nevajadzētu laist garām piedāvātās izdevības. Pērnā gada nogalē trīs Veterinārmedicīnas fakultātes mācību spēki uzstājās ar vieslekcijām Kazahstānā. Lauksaimniecība ir nacionālaAugstākās izglītības padomes priekšsēdētājs un RSU profesors Jānis Vētra teic, ka ārzemnieku piesaiste augstskolām saistās ar ievērojamiem ieguldījumiem, kuri atmaksājas pēc vairākiem gadiem. Naudas trūkuma apstākļos ne katra augstskola to var atļauties. Tādēļ, viņaprāt, ārzemju studentu īpatsvars lielākajās Latvijas universitātēs parasti ir ap vienu procentu (RSU – 11 procentu). Profesors atzīst, ka ārzemju studenti, kas pieprasa augstu studiju kvalitāti, ir izaicinājums mācību spēkiem. Nereti vecās paaudzes akadēmiskajam personālam neesot vienkārši apgūt pasniegšanu angļu valodā. «Lauksaimniecības programmas līdzīgi tiesību zinātņu studiju programmām ir reģionu specifika. Tādēļ tajās ārzemju studentu piesaiste ir diezgan problemātiska,» vērtē J.Vētra. Viņaprāt, šajā jomā labas izredzes būtu veterināmediķiem.
