Tomāti ir viena no mūsu pārtikas groza galvenajām sastāvdaļām un visvairāk patērētais dārzenis Latvijā, apgalvo dārzkopis Aldis Bražūns. Par veselīgās pārtikas audzēšanu var padomāt pat tie, kuriem nav ne pleķīša zemes.
Daudzi tomātu cienītāji izvēlas dēstus nevis iegādāties, bet izaudzēt paši. Mājas apstākļos to var darīt uz palodzes, verandā, īpaši sagatavotā lecektī vai atrast citu variantu. «Lai izaudzētu kvalitatīvus dēstus, tomēr nepietiek tikai ar šķirnes izvēli un sēklu iekaisīšanu augsnē,» norāda tomātu audzētāja ar 33 gadu pieredzi Ķekavas novada dārzniecības «Neslinko» saimniece Elga Bražūne. Caur viņas ģimenes aprūpētajām siltumnīcām izgājušas aptuveni 800 tomātu šķirnes, no kurām atlasītas aptuveni 200. Ārstē «zilie graudiņi» Tomātu sēklas vispirms dezinficē ar kālija permanganāta šķīdumu: gramu «zilo graudiņu» izšķīdina litrā silta ūdens, bagātīgi pārlej sēklām un patur 20 minūtes. Pirms izsējas tās apžāvē. Ja dezinficētās sēklas plāno sēt pēc vienas divām nedēļām, tad tās noskalo, izžāvē un uzglabā līdz sējai.Tomātu sējas laiks atkarīgs no tā, kad plānots dēstus stādīt paliekošā vietā. Ja tos siltumnīcā stādīs aprīļa sākumā, tad jāsēj marta pirmajās dienās vai februāra beigās. Šajā gadījumā arī dēstus ieteicams audzēt siltumnīcā. Ja dēstus izstādīs maija sākumā vai aprīļa beigās, jāsēj marta pēdējā dekādē. Ja tomātus audzēs uz lauka, tos var sēt vēl ap 20. aprīli. Jārēķinās, ka tomātu dēsts izaug piecās sešās nedēļās. Substrātu var pagatavot pats Tomātu sēšanai izvēlētās kastītes apakšā ieber bagātinātas kūdras un augsnes maisījumu. E.Bražūne iesaka izmantot jau neitralizētu, ar barības vielām bagātinātu kūdru, ko iespējams nopirkt dārzkopības veikalos. Var izdomāt arī savu variantu, piemēram, substrātu sagatavo, ņemot vienu trešdaļu komposta, pārējo – kūdru. Tad gan der pārbaudīt augsnes reakciju. Ja pH līmenis nesasniedz 5,8, tad substrātu vajag neitralizēt ar dolomītmiltiem. Dārzniecībai «Neslinko» kompostu gatavojot kāda bioloģiskā saimniecība no kūtsmēsliem. Lai stādam neveidotos «melnā kāja», lieto jūras vai upes granti, ko vispirms dezinficē, ņemot gramu kālija permanganāta uz četriem litriem ūdens. Lai iznīcinātu grantī sastopamās sēnītes, to var arī izkarsēt uz plīts 200 – 300 grādu temperatūrā. Iespējams lietot arī granti, ko lieto celtniecībā ēku apmešanai, kā arī rupju smilti, stāsta A.Bražūns. Svarīgi, lai grants nebūtu ne par mitru, ne sausu, tajā jābūt gaisam. Kastītē piecu septiņu centimetru biezā slānī iepilda bagātinātu augsni, virsū ber dezinficēto granti, nolīdzina un izkaisa sēklas. Papildus var izmantot kādu no augšanas stimulatoriem, kas veicina apsakņošanos, mīkstina un mitrina sēklas apvalkus. Uzmana temperatūru Kastīti neapsegtu atstāj uz vairākām stundām, tad pārklāj ar četrus piecus milimetrus biezu grants kārtiņu, kas dēstam nodrošinās taisnu «mugurkaulu», un nosedz ar plēvi.Stādu kastīti vispirms divas trīs dienas tur temperatūrā zem +10 grādiem, pēc tam pārvieto 27 – 30 grādu siltumā. Vēsumā sēkla piebriest, bet siltumā tai rodas spēja dīgt, norāda dārzkopji. Kad sākas dīgšana, plēvi noņem, stādus novieto 14 – 16 grādu temperatūrā, lai piebremzētu stīdzēšanu. Tad aug saknes, nevis stāda zaļā masa. Pēc trīs dienām jāsāk nodrošināt citu temperatūras režīmu: 22 – 24 grādu dienā un 14 – 16 grādu naktī.Pēc divām nedēļām stādus izpiķē, vēl pēc divām trīs nedēļām pārstāda. Vismaz 20 minūtes pirms piķēšanas un izstādīšanas augi jāaplaista, lai mazāk traumētu sānu saknes. Izstādot siltumnīcā, bedrītēs pa ēdamkarotei var iekaisīt augšanas stimulatoru lignosilīciju, arī trihodermīnu vai biomiksu. Pēc izstādīšanas siltumnīcā liela laistīšana nav vajadzīga, augsnei jābūt mēreni mitrai. Ēd vēl februārī Savā dārzā var izaudzēt arī tā saucamos ziemas tomātus, iesaka A.Bražūns. Tos sēj vēlāk – ap 10. – 15. aprīli, lai galvenā raža ienāktos vēlā rudenī. Vēlams novākt, kamēr temperatūra nav zemāka par astoņiem gadiem. Šī temperatūra esot slieksnis, zem kura augu šūnās sākas procesi, kas izraisa bojāšanos, un bez ķīmiskiem preparātiem to nobremzēt nevar. Šie tomāti, uzglabāti istabas temperatūrā, turpina nobriest un ir ēdami vēl februārī. «Pašu audzētus tomātus var ēst arī tie, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās,» iedrošina A.Bražūns. Uz lodžijas vai balkona podos un kastēs ražos gan nokarenās, gan krūmveida šķirnes. «Trīs cilvēku ģimenei pietiks ar diviem nokareno pakāpeniski ražojošo tomātu stādiem, lai tos pusdienās ēstu katru dienu,» apgalvo dārzkopis. Paprika un pipari dēstiem jāsēj jau februāra sākumā, atgādina A.Bražūns. «Grēko tie, kuri domā, ka var sēt reizē ar tomātiem.» Augsni sagatavo līdzīgi kā tomātiem. Mūsu klimatiskajos apstākļos paprika neesot audzējama rūpnieciskos apjomos, bet pašu patēriņam gan. Uzziņai 200 gramu svaigu tomātu nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo C vitamīna dienas devu, 100 gramu – karotīna devu. Uztura speciālisti rekomendē gadā apēst vismaz 20 kilogramu tomātu, ideāli – 20 tomātu nedēļā. Tomātos ir daudzi D grupas vitamīni, kalcijs, magnijs, mangāns, dzelzs, kobalts, molibdēns, cinks, jods – vielas, kas nepieciešamas asins sastāva atjaunošanai, kaulaudu attīstībai, dziedzeru sekrēcijai. Visvērtīgākais tomātā ir karotinoīds likopēns, kas piešķir tam sarkano krāsu. Tas palīdz izvairīties no sirds, vēža, locītavu slimību un osteoporozes riska.
