Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorante Ilga Gedrovica strādā, lai veselīgos topinambūrus «iemānītu» gardēžiem kopā ar saldumiem.
Ilgas Gedrovicas dzīve bijusi bez lieliem sarežģījumiem – labas sekmes skolā dzimtajos Balvos, tad augstskolā – Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē. Bakalaura grāds, trīs gadi, strādājot savā specialitātē viesnīcu un restorānu servisā Vācijā, paralēli tam studijas LLU Ekonomikas fakultātē maģistrantūrā, tad akadēmiskās karjeras sākums šajā pašā augstskolā. Studentu lokā viņa iepazinās ar jelgavnieku būvinženieri Gati Gedrovicu, kurš bija atgriezies no Amerikas ar ģimenes mājai nopelnītu naudu. Abi ir laimīgi divu meitiņu vecāki. Kad Ilga jau bija sākusi izstrādāt doktora darbu par topinambūriem, Gatim atklāja paaugstinātu holesterīna līmeni. Ārstēšanās kurss, medikamenti? Pāris nolēma sākt ar tautas medicīnu. Par topinambūra ārstnieciskajām īpašībām literatūras ir daudz, un nu jau divus gadus Gatis diendienā brokastīs pie kafijas iejauc pāris tējkarotes topinambūru miltu. Holesterīna līmenis asinīs ir būtiski samazinājies. Ceļš, kā uzlabojums panākts, izbrīnījis arī ārstu. Labā, pašas ģimenē gūtā pieredze Ilgai nostiprināja pārliecību, ka zinātnieces karjerā viņa ir uz pareizā ceļa. Nav lielveikalu preceIdeju izveidot tādas kēksu receptes, kuru sastāvā būtu topinambūru milti, pirms četriem gadiem Ilgai ierosināja profesore Daina Kārkliņa. Proti, Rīgā Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta un uzņēmuma «Herbe» sadarbībā bija tapis jauns veselīgs pārtikas produkts – topinambūru milti. Taču lielveikalos tā pārdošana neveicās. Latvieši atšķirībā, piemēram, no skandināviem un krieviem tādu mantu vēl aizvien pērk maz. Saražoto produkciju nebija kur likt. Projekta virzītājiem radās doma, ka topinambūru miltus vajadzētu piejaukt jau zināmiem, tirgū populāriem produktiem. «Pati esmu saldummīle, vidējais Latvijas iedzīvotājs gadā patērē 10 kilogramu saldumu. Tajos ir cukurs, ciete – nekas labs tas nav. Taču, ja kviešu miltiem piejauc klāt topinambūru miltus, produkts kļūst veselīgs. Topinambūru miltos puse no sausvielām ir inulīns, kas uzlabo zarnu trakta darbību, taukvielu maiņu un samazina asinīs holesterīna līmeni,» ideju klāsta I.Gedrovica.Uzņēmējs grib ņemt tūlīt Ilga stāsta, ka ar savām četru gadu laikā eksperimentāli izstrādātajām kēksu receptēm guvusi ievērību pārtikas izstādēs. Ar topinambūru miltu piedevu ceptie kēksi garšojot daudziem un izskatoties pievilcīgi. Pērnā gada nogalē ar LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra atbalstu viņa Latvijā patentēja savus izgudrojumus. «Uzņēmēji man ir teikuši: «Dod recepti!» Tomēr es nevaru to vienkārši atdot, jo izgudrojums nav tikai mans, bet universitātes. Tad atsaucība noplok, kaut par patenta iegādi jau netiktu prasīta liela nauda,» stāsta I.Gedrovica. Tomēr viņa cer, ka galu galā izdosies sadarbība ar kādu no saldumu lielražotājiem un promocijas darbs bez kustības neieguls bibliotēkas plauktā. Pētījumu lauks ir plašsI.Gedrovica stāsta, ka zemniekiem topinambūrus izaudzēt neesot grūti. Tie labi aug arī viņas ģimenes piemājas dārzā. Augs pats tiekot galā ar nezālēm, svarīgi esot laikā novākt. Uzņēmuma «Topinambo», kas nodarbojas ar tā izplatīšanu un realizāciju, izpilddirektors Erlens Jansons teic, ka pamazām aug arī topinambūru intensīvās audzēšanas apjomi. Pagaidām tie Latvijā gan ir pāris desmiti tonnu. Pieredze rāda, ka, stādot topinambūrus tai pašā laukā, kur agrāk bijuši kartupeļi, zemniekam jārēķinās, ka raža, mērot tonnās, varētu būt trīs reizes mazāka. Tomēr, kā uzskata I.Gedrovica, topinambūrs tā vērtīgo īpašību dēļ pamazām gūs pienācīgu novērtējumu. To audzēšanas, izmantošanas, apstrādes izpētei pietiktu materiāla kaut desmit jaunajiem doktoriem. Kāpēc topinambūrus sauc par «bada maizi»?Topinambūra dzimtene ir Ziemeļamerika, kur tas aug arī savvaļā. Cilvēki šo augu izmantoja jau vairāk nekā 2000 gadu pirms mūsu ēras. Pirmā plaša mēroga eiropiešu iepazīšanās ar topinambūru notika Ziemeļamerikā 1612. gadā, kad sausuma dēļ sākās bads. Toreiz topinambūri, kuru sakņu dziļums sasniedz pat divus metrus un kuri pēc uzturvērtības ir līdzīgi kartupeļiem, izglāba ieceļotāju dzīvību. Ar dziļajām saknēm augs uzsūc vērtīgus mikroelementus, ko nevar piesaistīt citi seklāk augoši dārzeņi.
