Arvien biežāk dzirdam pašreizējo trīsdesmitgadnieku, četrdesmitgadnieku neticību, ka pēc dažiem gadu desmitiem viņu nopelnītā valsts vecuma pensija būs tik liela, lai nodrošinātu pienācīgu iztiku. Par sociālā budžeta nodrošinātām vecumdienām šaubās pat cilvēki ar labi maksātiem nodokļiem. Latvijā bērnu līdz 14 gadu vecumam ir gandrīz divas reizes mazāk nekā cilvēku virs darbspējas vecuma, un tāpēc vien bažas ir pamatotas.Plānotā pensijas vecuma paaugstināšana nav vienīgais risinājums, kas var glābt sociālo budžetu un topošos pensionārus. Taču aprēķini rāda, ka zināms solis šajā virzienā tas būs. Pensijas vecumu jau nolēmusi palielināt Igaunija, Lietuva, Slovēnija, arī ekonomiski attīstītā Lielbritānija, Vācija un Nīderlande – un ne jau tāpēc, lai ieriebtu topošajiem pensionāriem. Nekā citādi kā par destruktīvu nav saucama «Saskaņas centra» (SC) jaunākā ideja pensijas vecuma paaugstināšanu apstrīdēt referendumā. Vai SC ir piedāvājis argumentētu ekonomikas programmu? Tā vietā demagoģiski piesauc vidējo vīriešu mūža ilgumu Latvijā, proti, 69 gadus. Jā, tas tāds tiešām ir, taču gan SC, gan citi opozicionāri piemirst, ka liela daļa vīriešu alkoholisma, neveselīga dzīvesveida, ātras braukšanas un citu iemeslu dēļ šo vecumu nemaz nesagaida. Savukārt tie, kas tagadējo pensijas vecumu (62 gadi) sasniedz, vidēji nodzīvo vēl 15 gadu. Vai šis nav īstais skaitlis, ko izmantot retorikā?Referendumu zaudējušajam SC nerūp Latvijas nākotne. Iepriekšējās vēlēšanās tas lepojās, ka saņēmis arī daudzu latviešu balsis. Pēc pretvalstiskās saplūšanas ar ekstrēmistu Lindermanu šis elektorāts būs zaudēts, tāpēc steigā jāmeklē nākamais salmiņš, pie kura pieķerties, lai kaut cik cienīgi startētu nākamajās vēlēšanās. «Pensionāru glābšana» referenduma ceļā acīmredzot ir labākais, ko partija spējusi izdomāt. Ļoti jācer, ka populistiskais gājiens tai neizdosies.
