Jelgavas tiesas tiesnesei Kristīnei Konderko rīt jāskata Zemgales virsmežniecības civilprasība pret Jelgavas novada pašvaldību par 31 tūkstoša latu piedziņu par valstij nodarītiem zaudējumiem, nelikumīgi nocērtot vērtīgu mežu Kalnciemā. Līdz šim gan tiesībsargājošās iestādes nostājušās pašvaldības pusē, attaisnojot zāģēšanas lēmuma pieņēmēju un nemeklējot vainīgos, tāpēc virsmežniecība uzskata – lieta apzināti tiek vilkta garumā, lai likumpārkāpēji izbēgtu no soda.
Tiesvedība saistīta ar aptuveni 20 hektāriem kādreizējā karjera zemes, uz kuras 40 gadu laikā bija izaudzis mežs. 2003. gadā toreizējā Kalnciema pilsētas Domes priekšsēdētāja Aija Tračuma pieņēma lēmumu sagādāt malku pašvaldībai. Tādēļ gada nogalē 6,6 hektāros tika nocirsts 2501 koks – priedes un bērzi. Savukārt vēl pēc pusgada turpat izzāģēja turpat blakus esošos 14,4 hektārus meža. Kalnciema Dome toreiz darbam nolīga vietējo zemnieku saimniecību «Bangas». Tās vadībā bija tolaik par piesavināšanos lielos apmēros notiesātais Ardis Puišelis, kas līdz 2002. gadam vadīja Jelgavas virsmežniecību. Iespējamās nelikumības konstatēja toreizējais mežzinis Raimonds Sīpols. Pašvaldība gan uzsvēra, ka tikai sakopusi nemeža zemes apaugumu, savukārt mežniecības pārstāvji konstatēja, ka patvaļīga koku izciršana notikusi mežā un valstij nodarīti zaudējumi 47,79 tūkstošu latu apmērā. Policija neatrod vainīgoTiesvedībā, ko vadīja Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Alberts Kokins, tika atklāts, ka koki cirsti ne tikai Kalnciema pašvaldības zemē, bet arī 4,7 hektāros valsts zemes, ko apsaimnieko «Latvijas valsts meži» (LVM). Tādēļ 2007. gadā par šo nodarījumu tika izdalīta atsevišķa lieta un sākts kriminālprocess par nepilnu 20 tūkstošu latu valstij nodarītu postu. LVM juriskonsulte Kristīne Megne «Ziņām» skaidro, ka pērn pavasarī no Jelgavas policijas saņemta ziņa par kriminālprocesa izbeigšanu. Izmeklētājiem piecu gadu laikā tā arī nav izdevies atrast iespējamo vainīgo, tādēļ lietā iestājies noilgums. Policijas pārstāve Diāna Purviņa nevarēja komentēt, kādēļ izmeklēšana tā ieilgusi un kāpēc nav atrasts likumpārkāpējs, taču zināja teikt, ka lietā vairākkārt mainījušās izmeklētājas, turklāt pēdējā lēmuma pieņēmēja policijā vairs nestrādājot. Neizpratni par tādu policijas rīcību pauž Zemgales virsmežniecības jurists Māris Vaitekūns, apgalvojot – darbus pasūtīja Kalnciema pašvaldība, tādēļ atbildīgais ir skaidri redzams. «Ja ne pašvaldība, tad koku cirtējs – zemnieku saimniecība! Taču izskatās, ka vieglu roku kriminālprocess ir izbeigts,» sašutis saka jurists. Viņš apgalvo, ka jo sevišķi Jelgavā likumsargi vilcinās izmeklēt likumpārkāpumus mežu lietās, tādējādi vainīgie izsprūk sveikā: «Sanāk, ka jebkurš var nelikumīgi nocirst mežu un par to nekas nebūs!» Tračuma attaisnota, atbildību prasa no novadaVisas tiesu instances pirms pāris gadiem attaisnoja kādreizējo Kalnciema Domes priekšsēdētāju A.Tračumu, kurai Zemgales virsmežniecība pārmeta nelikumīgu koku izciršanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Tiesa secināja, ka A.Tračumai nav bijis apzināta nodoma pastrādāt noziegumu, jo viņa tikai vēlējusies pašvaldības iestādēm sagādāt kurināmo – 300 kubikmetru malkas.Tiesa gan secināja, ka vieta, kur izcirsti koki, uzskatāma par mežu. Tas bija galvenais strīda ābols, jo pašvaldība apgalvoja – tās plānojumā koki auguši uz zemes, kas paredzēta derīgo izrakteņu – kūdras un māla – ieguvei. Savukārt mežniecība apgalvoja – saskaņā ar Meža likumu par mežu uzskata ekosistēmu, kurā dominē vismaz septiņus metrus augsti koki, kas aizņem vismaz piektdaļu no visas mežaudzes. Tā kā kriminālatbildību tiesa nesaskatīja, Zemgales virsmežniecība ķērusies pie pēdējā salmiņa un cēlusi tiesā civilprasību par valstij nodarītiem zaudējumiem 31 tūkstoša latu apmērā. Lietā kā atbildētāja ir Kalnciema saistību pārņēmēja Jelgavas novada pašvaldība. Jurists M.Vaitekūns apgāž pašvaldības argumentu, ka zeme ir tikai kokiem apaugusi derīgo izrakteņu ieguves platība un ka koki nocirsti, lai tiktu pie kūdras. Kopš 2003. gada pie kūdras izstrādes tur neviens, izņemot vietējos garnadžus dārzniekus, nav ķēries. Nozāģēto koku vietā aug jauni.Kalnciems – mazākā labuma guvējsKalnciemā darbu turpina arī koku cirtēji – saimniecības «Bangas» saistību pārņēmējs Ardis Puišelis ar brāli, kas nodibinājuši saimniecību «Pipari». Tās pamatdarbības veids ir kokapstrāde. A.Puišelis noraida pārmetumus, ka savulaik mēģinājis iedzīvoties, realizējot pašvaldības mežu, par kura esamību datu bāzēs uzzinājis, vēl būdams virsmežzinis. Viņš «Ziņām» apgalvo – Kalnciems tika pie saviem 300 kubikmetriem, bet atlikušos 260 kubikmetrus koksnes realizēja firma, kas pēc viņa pasūtījuma zāģēja mežu. Zemgales virsmežniecība gan ir citās domās – Puišeļi nozāģējuši vismaz 1000 kubikmetru koku, kuru vērtība toreiz bija 25 000 latu.
