Lai samazinātu vairāku privāto mežu īpašnieku vēlmi pārdot savu bagātību ārzemniekiem, pagājušajā nedēļā zemkopības ministre Laimdota Straujuma izdeva rīkojumu akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži» 2012. gadā viena miljona latu apmērā iepirkt mežu no privātajiem īpašniekiem. Iniciatīvas nozīmīgumu un vērienu lietpratēji apšauba.
Iepriekšējā «Ziņu» numurā vien publicēti deviņi sludinājumi, kuros īpašniekiem piedāvā pārdot mežus, turklāt tie var būt izcirsti, postīti – ka tik būtu meža zeme. Samaksa tiek solīta pirkuma brīdī. Ne Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesors Leonards Līpiņš, ne arī citi aptaujātie lietpratēji neņemas noteikt, cik Latvijas mežu varētu būt izpirkuši uzņēmumi ar ārzemju kapitālu. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, šī daļa varētu būt ap desmit procentu. Sevišķi aktīvi Latvijas mežu pircēji ir skandināvi. Mežus valsts pirka arī agrākZemkopības ministrijas iniciatīva palielināt iepērkamo meža zemju apjomu, kā skaidro «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, tiek vērsta uz to, lai vairāk privāto mežu, nonākot valsts īpašumā, tiktu ilgtspējīgāk apsaimniekoti. Pašlaik «Latvijas valsts mežu» saimniecībā ir 1,4 miljoni hektāru mežu. Kopš 2003. gada, iepērkot zemi no privātīpašniekiem, to platības palielinātas par 2832 hektāriem jeb 0,2 procentiem. Lobētie likuma grozījumi2006. gada februārī Saeima pieņēma grozījumus Meža likumā. Tie noteica, ka «Latvijas valsts mežiem» ir tiesības pirkt meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uzņēmuma pārstāvis Ainārs Sedlenieks atzīst, ka grozījums mežu pārdošanas birokrātisko procedūru valstij padarīja tik ilgu un neērtu, ka šādi darījumi faktiski apstājās. L.Līpiņš pieļauj domu, ka grozījumu lobētāji bija tie, kuri ir ieinteresēti mežu izpārdošanā ārzemniekiem. 2011. gada oktobrī minētie likuma grozījumi tika atcelti. Dabas draugi ierobežo saimniekošanu«Politiski ietekmīgo dabas saudzētāju iespaidā sevišķi valstij piederošajos mežos palielinās teritorija, kur saimnieciskā darbība tiek ierobežota vai vispār pārtraukta. «Latvijas valsts mežiem» tādēļ jāpērk klāt jauni meži, lai varētu sekmīgi nodrošināt ar izejvielu Latvijas kokrūpniecību,» atzīst L.Līpiņš. Pēc viņa aplēsēm, apmēram piektā daļa Latvijas mežu ir ieskaitīta vairāk vai mazāk saudzējamo kategorijā. Mūsu pusē svešos nemanaĀrzemju firmu aktivizēšanos meža tirgū L.Līpiņš skaidro ar to, ka saimnieciskās lejupslīdes apstākļos vietējiem trūka naudas zemes iegādei. Pēc aptuvenām aplēsēm, pašlaik par miljonu latu varot iegādāties apmēram 300 – 400 hektāru meža, kas nav ievērojami liela platība. «Tai būtu nozīme tad, ja nopērkamais meža gabals ir svarīgs, lai nodrošinātu piekļuvi lielākam valstij piederošam mežam,» piebilst L.Līpiņš. Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks un viens no lielākajiem mežu īpašniekiem novadā Jānis Vīgants teic, ka pēdējā laikā firmas ar ārzemju kapitālu iegādājušās vairāk nekā simts hektāru meža Garozas pusē. Pašvaldība, kurai ir zemes pirmpirkuma tiesības, šo procesu aizkavēt nevarot.
