Dižojoties ar gandrīz miljons latu lielām investīcijām, krīzes gadu sākumā Jelgavā ienāca itāļu uzņēmums SIA «Nordic metal Plast», kura pamatnodarbošanās ir metāla un plastmasas izstrādājumu ražošana. Solot lielākas algas, firma pārvilināja citu uzņēmumu strādājošos. Tagad darba inspekcija atzīst, ka «Nordic Metal Plast» ir lielākais darba likumdošanas pārkāpējs Jelgavā – regulāri kavē algu izmaksu vai strādājošos atstāj vispār bez ienākumiem. Uzņēmuma vadība pārmetumus atzīst, taču ir pārliecināta, ka visi 70 darbinieki izprot radušās finanšu grūtības.
SIA «Nordic Metal Plast» uz kādreizējās RAF teritoriju, ko apsaimnieko uzņēmums «NP Jelgavas Biznesa parks», pārcēlās 2009. gada pavasarī. Ražošanas zonas apsaimniekotāji toreiz izteica gandarījumu, ka firma, kas ražo dažādus gumijas un metālizstrādājumus, savu uzņēmējdarbību no Itālijas pārcēlusi uz Latviju. Investējot aptuveni 800 000 eiro, «Nordic Metal Plast» izveidoja vairāk nekā 3500 kvadrātmetru plašu ražotni. Tolaik uzņēmuma pārcelšana un darbības aktivizēšana Latvijā tika vērtēta kā tābrīža situācijai neraksturīgs gadījums, jo investoru interese par Latviju krīzes gados bija būtiski sarukusi.Algas kavē kopš darba sākumaTomēr jau 2009. gadā uzņēmējs pamanījies sākt nemaksāt solīto algu, liecina Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas informācija. Tās vadītājs Valdis Dūms «Ziņām» atklāj, ka patlaban inspekcijas redzeslokā šis ir negodīgākais uzņēmējs. Virkne strādnieku vērsušies iestādē, sūdzoties par algu kavējumiem. Portālam tvnet.lv kāda jelgavniece raksta, ka viņas kolēģi vērsušies darba inspekcijā, taču pagaidām bez rezultāta. «Lielākajai daļai strādājošo ir bērni, kas jābaro un jāapģērbj, un arī kredīti, kas jāmaksā. Mūsu ģērbtuves ir tik netīras, ka ar lāpstu drīz būs jātīra. Attieksme pret darbiniekiem ir ļoti slikta. Cilvēki iet prom un nesaņem pat naudu.» Sieviete klāsta, ka darbs saistīts ar ceļa zīmju izgatavošanu: «Ar hloru attaukojam detaļas, taču tas ir ļoti stiprs un spēcīgu smaku. Strādājam bez cimdiem. Lielākā daļa apdedzinājuši ādu.»Sods nav samaksāts, būs nākamaisZemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas eksperte nereģistrētās nodarbinātības jautājumos Iveta Dzerkale skaidro, ka par atklātajiem likumpārkāpumiem uzņēmējam piemērots 1500 latu naudas sods, kā arī sastādīts tā nomaksas grafiks. «Tur strādā ap 70 darbinieku un problēmas ir visiem. Tagad tiek gatavots otrs pārkāpuma akts,» saka I.Dzerkale. Pēc inspekcijas rīkojuma uzņēmumam dots rīkojums organizēt tā saukto sociālo dialogu ar darbiniekiem, lai kopsapulcē, pieaicinot arodbiedrību, vienotos par saistību izpildi un darba attiecībām nākotnē. Tomēr arī to «Nordic Metal Plast» nav izdarījis.Darba inspekcijai uzņēmuma īpašnieks kādā no paskaidrojuma sniegšanas reizēm augstprātīgi izteicis neizpratni, ka Latvijā darba ņēmējiem algas kavēšana par dažām dienām radot finansiālas problēmas. Citur Eiropā, tostarp Itālijā, cilvēkiem esot uzkrājumi un viņi nesatraucoties, ja algu kontā ieskaita vēlāk.Garantē, ka algas tomēr izmaksāsSIA «Nordic Metal Plast» vadītājs, kurš «Ziņām» savu vārdu atklāt gan atteicās, skaidrojumu par darbinieku sūdzībām sniedza ar sekretāres starpniecību. Viņš atzīst, ka algas izmaksā ar kavēšanos. Samaksu par janvārī padarīto visi esot saņēmuši, taču nauda pārskaitīta ar septiņu dienu kavējumu. Katru reizi pirms algas dienas ar darbiniekiem tiekot panākta vienošanās par samaksas aizkavēšanu. Algu kavēšanā firmas pārstāve vaino ražotāja klientus, kas nav punktuāli un par piegādāto preci maksā novēloti. Uzņēmumam visi maksājumi nākot no Itālijas, bet Eiropā valdot likviditātes krīze – trūkst līdzekļu īstermiņa saistību izpildei. Arī bankas vairs neesot pretimnākošas un neizsniedz kredītus. Pašlaik «Nordic Metal Plast» ražošanā ieviešot jaunus produktus, strādājot ar nepilnu slodzi un lēnāk, arī tādēļ firmai esot mazāk naudas. Tomēr uzņēmuma mātes kompānija līgumos darbiniekiem esot garantējusi, ka visas saistības agri vai vēlu izpildīšot. Par spīti algu kavējumiem, darbinieku mainība gan neesot liela. «Ja mums visu laiku vajadzētu pieņemt un apmācīt jaunus strādniekus, ražošana vispār nebūtu iespējama,» saka firmas īpašnieka asistente Jūlija, kas arī negribēja izpaust savu uzvārdu.
