Par sabiedrisku labumu partijas «Saskaņa» iniciatīvu rīkot latviešu valodas kursus konduktoriem sauc politiskā spēka Jelgavas nodaļas vadītājs Ivars Jakovels. Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne aģentūrai LETA gan šo iniciatīvu nosauca par «gatavošanos pašvaldību vēlēšanām, taču, neskatoties uz motivāciju vairot politisko popularitāti, šāda partijas iniciatīva ir atbalstāma».Lai arī pārvaldes vadītāja ir «Saskaņas» politiskā pretiniece, šoreiz par gatavošanās vēlēšanām jāpiekrīt. Par to liecina gan partijas Jelgavas daļas aktīva rosīšanās ap vēlēšanu līdera un citu kandidātu izvirzīšanu, gan tas, ka valoda tiek mācīta «Pasažieru vilciena» darbiniekiem, kuriem jāiegūst trešā, tātad augstākā valodas zināšanu pakāpe, lai gan sabiedrībā daudz ir arī tādu, kas nepārzina latviešu valodu vispār. Protams – kāpēc gan tērēt laiku tiem, kas mācīties negrib, visticamāk, ir nepilsoņi un savu balsi par konkrētu politisko apvienību neatdos!Valodas jautājums Latvijā «sāpīgs» ir ilgāku laiku, īpaši saspīlētas latviešu un cittautiešu attiecības vismaz komentāros internetā un laikrakstos kļuvušas pirms un pēc referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu. Es vienmēr lepojos, ka manā pasē ailē «tautība» ir rakstīts «krieviete». Priecājos, ka, vidējo izglītību iegūstot krievu skolā, spēju brīvi runāt latviski un apbrīnot gan krievu, gan latviešu rakstnieku darbus. Vēl lielāks gandarījums par maniem vecākiem, kas latviešu valodu apguva, sekojot bērnu piemēram, nevis politiķu spēlītēm. Taču kādam piemēram lai seko vesela cittautiešu paaudze vecumā pēc 40 gadiem, ja skolā mācīta tikai krievu valoda, bet apkārt ir vien negācijas par valsts valodas zināšanām, bet reālus risinājumus nepiedāvā ne valsts, ne pašvaldība.
