8.martā pulksten 15 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde «No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam». Izstāde veltīta Kurzemes un Zemgales hercogistes 450.dzimšanas dienai.
Izstādē būs apskatāma arī Jelgavas kokgriezēja Tobiasa Heinca Svētās Trīsvienības baznīcai 1617.gadā dāvinātā lasāmpults, kas pirms Otrā Pasaules kara tika izvesta uz Poliju. Lasāmpults Jelgavas Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam un muzeja direktorei Gitai Grasei svinīgi nodota 1.martā. Pults turpmāk glabāsies muzejā. Masīvās ozolkoka lasāmpults un Rīgas Svētā Pētera baznīcai piederējušais bronzas septiņzaru svečturis 17.februārī tika pasniegts Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam oficiālās vizītes laikā Polijā, atgādina Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektors.Kokgriezēja T.Heinca Svētās Trīsvienības baznīcai 1617.gadā dāvinātā lasāmpults pēc izvešanas no Latvijas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja Lietišķās mākslas kolekcijā. Līdz Jelgavas Kultūrvēsturiskajai izstādei, kas notika 1886.gadā, pults atradās Svētās Trīsvienības altāra korī, bet pēc tam palika Kurzemes Provinces muzejā Jelgavā. Pēc jaunās muzeja ēkas uzcelšanas 1898.gadā lasāmpulti kopā ar pārējo inventāru pārveda uz jauno Kurzemes provinces muzeju. Visticamāk, lasāmpults no Latvijas tika izvesta Otrā Pasaules kara laikā. Masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka 17.gadsimta sākuma kokgriezumu un to kompozīciju mākslinieciskā kvalitāte, kā arī reti sastopama parādība tālaika dekoratīvajā mākslā – pultī izstrādātais mākslinieka pašportrets.
