No pusotra līdz diviem miljoniem latu pērn audzis apgrozījums Platones pagasta uzņēmumos «Balt Energo Wood» un «LDM koks», kuriem ir viena mājvieta agrākajā konservu cehā un kur strādā septiņdesmit darbinieku. «LDM koks» valdes loceklis Jurijs Klementjevs teic, ka labvēlīgos tirgus apstākļos ražošanas apjomi Platonē šogad varētu palielināties. Turp no Rīgas domāts pārcelt uzņēmumu ražotni, kur strādā divdesmit darbinieku un top galaprodukcija – līmētie koka logi un durvis.
Elejas šosejas labajā malā mazliet vairāk nekā desmit kilometru no Jelgavas pie paša Platones ciema grantēts sānceļš aizved uz veco konservu cehu, pie kura jau gadus divpadsmit dzirdama lentzāģa «dziesma». Pagalmā redzami kokmateriāli, kas tiks pārstrādāti šķeldā. Laika gaitā, mainoties apstākļiem, firma reģistrēta ar dažādiem nosaukumiem, bet pusotru gadu, sadalot pienākumus divās jomās, tur strādā būtībā vienu īpašnieku divi uzņēmumi – «Balt Energo Wood» un «LDM koks». Konservu cehs likās piemērotsDeviņdesmito gadu vidū studiju biedri Jurijs Klementjevs un Vadims Lukjancevs, saņēmuši Rīgas Tehniskajā universitātē metālapstrādes inženiera diplomus, sāka nodarboties ar mežizstrādi. Pēc trim gadiem, kad bija uzkrāta pieredze un līdzekļi, abi nolēma izveidot savu uzņēmumu. J.Klementjevs teic, ka Platoni par ražotnes mājvietu izvēlējušies tādēļ, ka pamestais konservu cehs licies piemērots ražošanas iekārtu izvietošanai. Veidojusies uzņēmuma komanda, kurā iekļāvies arī inženieris Normunds Kursītis, kas agrāk strādāja par Lielplatones pagasta pašvaldības izpilddirektoru. Ražošanai attīstoties, līdzās vecajam ceham tapis angārs, kur atrodas četras kaltes kokmateriālu žāvēšanai, atsevišķa ēka skaidu brikešu ražošanai. Uz Platoni uzņēmēji plāno pārcelt Rīgā izveidoto galaprodukcijas – logu un durvju – ražotni. Tādēļ pērn iegādātas pirms divdesmit gadiem pamestās kopsaimniecības mehāniskās darbnīcas, kā arī palielināta elektrības pieslēguma jauda. Uzņēmumā izveidota bezatkritumu tehnoloģija. Kokmateriālu žāvēšanai un biroja telpu apkurināšanai tiek izmantota pašu ražota šķelda, blakusprodukts ir arī skaidu briketes. «Paldies Dievam, nekļuvu deputāts»Deviņdesmit piecus procentus produkcijas uzņēmumi eksportē, galvenokārt uz vecās ES valstīm – Vāciju, Itāliju un citām. J.Klementjevs stāsta, ka, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, šogad eksporta tirgos vērojams pieklusums, ko radījušas finanšu problēmas Grieķijā, arī Itālijā. «Pašlaik strādājam divās maiņās ar 60 – 70 procentu jaudu. Taču ceram, ka, sākoties būvniecības sezonai, tirgus aktivizēsies. Parasti vislielākais pieprasījums ir rudenī,» stāsta J.Klementjevs. Viņu uztrauc izejvielu tirgus. Logiem un durvīm nepieciešama augstvērtīga priedes koksne – pirmais un otrais baļķis no nozāģētā koka. Deviņdesmito gadu beigās kokrūpniecībai izejmateriālu bijis pietiekami, tie ievesti arī no Krievijas un Baltkrievijas. Beidzamajos gados uzņēmums «Latvijas valsts meži» izsolēs piedāvā arvien mazāk koksnes. Platonē ik mēnesi pārstrādā no pusotra līdz diviem tūkstošiem kubikmetru. «Mums, līmēto kokmateriālu ražotājiem, kādu Latvijā ir pārdesmit uzņēmumu, koksnes vajag salīdzinoši mazāk nekā citiem kokapstrādes uzņēmumiem. Domājam apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses,» iecerēs dalās J.Klementjevs. Viņam ir politiskās darbošanās pieredze. Divas reizes kandidējis Rīgas Domes vēlēšanās. «Tomēr jāsaka paldies Dievam, ka mani neievēlēja, jo uzņēmējdarbība ir sirdij tuvāka, man patīk radīt ko reālu,» piebilst J.Klementjevs. Iespējams, viņa nerunīgums par darbošanās politikā saistāms ar faktu, ka 2006. gada Saeimas vēlēšanās J.Klementjevs tika apsūdzēts un sodīts par balsu pirkšanu. Uz darbu dodas kājāmPlatonieci Ļubovu Červjakovu, kas strādā ar brikešu ražošanas iekārtu, darbs apmierina. Gadoties, ka kolēģi labāka darba meklējumos aiziet prom, taču pēc kāda laika ne viens vien atgriežoties. Pati viņa uzņēmumā strādā astoto gadu. Darbavieta tuvu mājām. Pirms nedēļas atkal kāds strādniekiem aizbraucis darbā uz ārzemēm. «Ar rietumu algām mēs konkurēt nevaram. Taču biežākais aizbraukšanas iemesls ir banku kredīti. Kredītiestāžu bezatbildības dēļ daudzi cilvēki iedzīti parādu jūgā,» spriež J.Klementjevs. No otras puses, kā atzīst uzņēmuma vadītājs, «treknajos gados», kad bankas bija dāsnas kredītu devējas, ieguldot jaunās ražošanas iekārtās, arī viņa firmā panākts straujš progress. Pērn uzņēmums nodokļos valstij un pašvaldībai samaksājis 95 tūkstošus latu. ViedokļiVladislavs Pogožeļskis, Platones pagasta pārvaldnieks Ja Platonē nebūtu sava kokapstrādes uzņēmuma, pagastā bezdarbnieku būtu divas reizes vairāk. Turklāt kokapstrādē atšķirībā no laukkopības darbs ir cauru gadu. Novēlu attīstību un lai piepildās uzņēmēja teiktais, ka viņš Platonē ieradies uz ilgu laiku. Gribētos arī, lai firmas teritorija kļūtu sakoptāka. Tajā vēl daudz kas palicis no vecā konservu ceha. Paldies par skolas atbalstīšanu, izrādot skolēniem ražošanu un dāvinot materiālus darbmācībai. Pērn pašvaldība pēc «LDM koks» lūguma nāca pretī, salabojot ap trīssimt metru garo ceļu, kas no Elejas šosejas ved uz uzņēmumu. To mēs varējām izdarīt jau sen, ja būtu ciešāk sadarbojušies. Uldis Spulle, Meža un koksnes produktu pētniecības attīstības institūta zinātnieks Logu un durvju ražotāji ar institūtu sadarbojas produkcijas kvalitātes kontrolē, pārbaudot līmējumu stiprinājumus. Tas vien liecina, ka uzņēmēju attieksme pret savu biznesu ir nopietna. Pašlaik Eiropā paaugstinās energoefektivitātes prasības, līdz ar to mainās tirgus pieprasījums. Uzņēmuma ražotajiem logiem un durvīm ir augsta pievienotā vērtība, kas jāvērtē pozitīvi.
