Ozolnieku iedzīvotāju Ilgas un Valda Zariņu pavasara lolojums – daudzo krāsu tulpes un hiacintes – jau agri no rīta, rūpīgi sapakotas, šodien mēroja ceļu uz Driksas tirdziņu Jelgavā.
Zariņu pāris ar puķu audzēšanu nodarbojas jau vairāk nekā 40 gadu. Viņu mājās tām vienmēr paticis un tās labi augušas. Ne Ilga, ne Valdis nav diplomēti dārznieki, puķu audzēšanas pamatus viņiem ielicis kāds labs paziņa, kurš arī tās kopis. Sākts ar krizantēmām, ko Zariņi veda pārdot uz Ļeņingradu, audzētas arī neļķes, ko tur drīkstēja tirgot tikai «zem letes», jo uzskatīja, ka Latvijā tādas izaudzēt nevar, pēc tam ziedu klāsts papildināts ar rozēm un tulpēm. No tulpēm līdz mārtiņrozēmValdis gatavs izrādīt savu bagātību – siltumnīcas, kurās nogriezto tulpju vietā jau sastādītas nākamās, turpat līdzās no zemes ārā spraucas lilijas, savu kārtu gaida narcišu un frēziju sīpoli. Pagalmā vēl ziemas dusā ir vairākas rožu mājas, smaržīgie ziedi pircējiem būs pieejami vasaras vidū. «Esam tā sagrupējuši, lai visu laiku kaut kas ziedētu – pavasarī sākam ar tulpēm un hiacintēm, bet rudenī pēdējās, ko tirgojam, ir mārtiņrozes,» paskaidro saimnieks. Zariņu pārim liels palīgs ir meitas ģimene, kas dzīvo kopā ar vecākiem, tāpēc nekādus lielos ieguldījumus tulpju audzēšana viņiem neprasa. Gaismas pietiek ar to, kas laukā, telpā jābūt 15 – 18 grādu siltumam, tāpēc apkurei sanāk tērēt vidēji 200 latu. «Neskaitu darbu, kas citos gadījumos arī maksātu, – mēs visu darām paši. Parasti par puķu naudu nopērkam malku privātmājas apkurināšanai,» stāsta Ilga. Tik skaistas, ka neticZariņi neslēpj, ka cilvēku rocība apsīkusi un arī konkurence dara savu. Šodien tik tulpju, cik viņi varētu uzziedināt, pārdot nevarot. Arī pieprasītākās ziedu krāsas katru gadu atšķiras, un tā allaž ir liela mīkla pašiem audzētājiem, jo vienu gadu pircējiem vairāk tīk sarkanas vai rozā tulpes, citu gadu – dzeltenās.«Agrāk tulpju audzētāji tika saukti par spekulantiem, jo varēja nopelnīt, tagad mūs «zem tupeles» tur importa ziedu uzpircēji. Driksas tirdziņā esam palikuši vien kādi četri pieci vietējie audzētāji, pārējie tirgo no Holandes un citām valstīm ievestās puķes, bet cilvēkiem stāsta, ka tās ir vietējās,» sašutusi I.Zariņa. Ne velti tāda skaudība, jo uz izlaidumu laiku tik karaliskas lilijas, kādas izdodas izaudzēt Zariņu ģimenes siltumnīcās, reti kur atrast. Un, neredzot liliju mājas, ej nu pierādi, ka tās augušas tepat, Ozolniekos. «Var jau pasmieties, bet es ar savām puķēm sarunājos katru dienu, un man liekas – viņas to jūt. Varbūt tāpēc pie mums tās ir tik skaistas,» priecājas saimniece.
