Pārlieku skaļas mūzikas cienītāji dzīvokļos un remontdarbu veicēji laikā, kad lielākā daļa kaimiņu aiz sienas labprāt baudītu mieru, – par šīm divām trokšņotāju kategorijām Jelgavas Pašvaldības policija aizvien saņem visvairāk iedzīvotāju sūdzību. Tomēr likumsargi atzīst – kopš pērnās vasaras, kad spēkā stājās noteikumi par bargiem naudas sodiem, jelgavnieki kļuvuši mierīgāki un uzvedas klusāk.
Pirms kārtības noteikumu maiņas no pagājušā gada marta līdz jūlijam par darbībām, kas rada troksni un traucē apkārtējo iedzīvotāju mieru, vidēji saņemti 66 izsaukumi mēnesī, «Ziņām» stāsta Jelgavas Pašvaldības policijas pārstāve Inga Remerte. Savukārt pēc normatīvu papildināšanas, kad par skaļu uzvešanos var tikt pie 250 latu soda, mēnesī likumsargiem ziņo par 55 trokšņošanas gadījumiem. Skaļa mūzika patīk gan jauniem, gan veciemPēc I.Remertes teiktā, pirmo un otro vietu trokšņotāju vidū arvien dala pārlieku skaļas mūzikas cienītāji un remontu veicēji. «Turklāt nav tā, ka skaļu mūziku klausītos tikai jaunieši,» saka policijas pārstāve. Lielākoties gan gadījumos, kad sūdzas par trokšņošanu, palīdz policistu veiktās pārrunas un brīdinājumi. Pērn gada pēdējos piecos mēnešos Jelgavā sastādīti tikai piecpadsmit administratīvā pārkāpuma protokolu, turklāt tas ir ievērojami mazāk nekā Rīgā. Šogad pirmajos divos mēnešos Jelgavā sastādīti seši protokoli. Janvārī saņemti 68 izsaukumi par trokšņošanu, bet februāris bijis klusāks – tikai 43 izsaukumi. Pagājušajā gadā Rīgā policijai vidēji 106 reizes mēnesī pilsētnieki sūdzējušies par neciešamu troksni, ziņo Rīgas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tīmane. Pie protokoliem vai soda kvītīm tikuši gan mazliet vairāk nekā puse trokšņotāju – 59. Jelgavas Pašvaldības policija arī uzsver, ja par trokšņošanu ziņots anonīmi, persona var tikt tikai mutiski brīdināta.Izdevīgāk maksāt sodu, nevis uzvesties klusiRīgas Pašvaldības policijas pārstāve I.Tīmane stāsta, ka ikdienas cīņa ar trokšņotājiem ir problēma ne vien likumsargiem, bet arī citām tiesībsargājošajām institūcijām, jo pārkāpuma apturēšanas pilnvaras ir ierobežotas. Ja kāda izklaides vieta, piemēram, kafejnīca vai naktsklubs, rada pārāk skaļu skaņu un traucē apkārtējiem, administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana tādos gadījumos tomēr reti kad līdz, jo dažiem uzņēmējiem izdevīgāk nomaksāt sodu, nevis ierobežot savu darbību. «Savukārt citi, kurus policija saukusi pie atbildības, bet kuri nevēlas sodu maksāt, izmanto tiesības pārsūdzēt lēmumu tiesā,» par trokšņošanas ierobežošanas šķēršļiem stāsta I.Tīmane.Ar skaņas mērītāju uz dzīvokļiem nedodasJelgavas policijas darbiniekiem pieejams skaņas līmeņa mērītājs ar ieraksta funkciju, tomēr tas tiek izmantots tikai pastāvīgu trokšņu gadījumos, galvenokārt komercobjektos, par kuriem tiek saņemtas sūdzības.Jāatgādina, ka Jelgavā par trokšņošanu, ja tā traucē apkārtējo personu mieru un iestāžu darbību, bet nav saistīta ar satiksmi un nav saskaņota Jelgavas Domē, kopš pagājušās vasaras pirmajā reizē var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti, var tikt pie 250 latu soda. Savukārt Rīgas Domes saistošie noteikumi paredz, ka pirmajā reizē izsaka brīdinājumu, bet pēc atkārtotiem pārkāpumiem uzliek naudas sodu: fiziskajām personām līdz 250, juridiskajām – līdz 1000 latiem.
