«Bariss: Valstij vienmēr būs nepieciešami sociālo un humanitāro zinātņu speciālisti» (7. martā)
LLU: Nebūs vis vajadzīgi! Paši arī to zināt.I…UK: Pietiktu vienkārši ar vairāku mēnešu kursiem, kur varētu iegūt ES atzītu sertifikātu par labu komunikāciju, lai nevajadzētu tērēt lieki vairākus gadus, klausoties to, kas nemaz nepieder pie lietas. Atvieglotos pasniedzēju darbs, nebūtu jāmaksā lielās profesoru algas, mācot studentus četrus gadus ar uzpūstu programmu. Valstij būtu ļoti liela ekonomija. Jo, beidzot šo programmu, darbu dabūt gandrīz nav iespējams. Gala rezultātā vienalga jāizšķiras par aizbraukšanu.es: Esmu humanitāro zinātņu speciāliste un nejūtos nevajadzīga. Darbs labs, alga laba, tāpat kā kolēģiem. Kas nemeklē un kurn, arī, inženierzinātnes apguvuši, neko neatradīs.krokodils Gena: Atceros LLU no studiju laikiem. Tas ūdens, ko laida kāds profesors, bija galīgākais sviests. Par to vēl saņēma profesora algu. Nedod Dievs, ja studentam bija tāds latvisks uzvārds, piemēram, Rutks, tad semināros varēja klausīties vecā krabja komentārus par tēmu, kur un kā vecāki tevi ir iesējuši vai iedēstījuši. Andris: Interesantākais, ka starp humanitāro zinātņu speciālistiem ar augstāko izglītību tikpat kā nav bezdarbnieku atšķirībā no inženierzinātņu absolventiem, kas par bezdarbniekiem kļūst biezā slānī. Andrim: Nejauciet inženierus ar augstāko izglītību ar tiem, kas sev piedēvē kādu profesiju, bet patiesībā nav izglītības.
