Nelietderīga budžeta līdzekļu tērēšana – tā Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti vērtē Jelgavas pašvaldības darbošanos viņu lauciņā. Pirms nepilniem četriem gadiem pilsēta par 130 tūkstošiem latu iegādājās pārvietojamu gaisa piesārņojuma mērierīci un kopš tā laika laboratorijā iegūtās ziņas regulāri publicē savā māja slapā. Tomēr jēga šīm aktivitātēm maza, jo mērierīces novietotas pārāk zemu un iegūtajām ziņām trūkst ticamības.
Daudzi jelgavnieki zina, kur pilsētas nomalē Bērzu ceļā atrodas meteoroloģisko novērojumu stacija. Tur tiek mērīta gaisa temperatūra, nokrišņi, vēja virziens un citi meteoroloģiskie rādītāji. Vēl pirms gadiem desmit stacijai bija priekšnieks un darbinieki, jo tur tika izmantota novecojusi aparatūra un datu pārraides ierīces, kas nespēja darboties bez cilvēka klātbūtnes. Kopš 2002. gada stacija strādā automātiski. Moderna kā SkandināvijāVides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes loceklis Andris Leitass skaidro, ka Jelgavas meteoroloģiskās stacijas tehnoloģiskais līmenis ir tāds pats kā Zviedrijā un Somijā. Viņš uzsver, ka valsts un ES struktūrfondi meteoroloģijā ieguldījuši ievērojamus līdzekļus.Pie Rūpniecības un Tērvetes ielas, arī pie Brīvības bulvāra un Rīgas ielas krustojumiem un vēl trīs vietās var pamanīt arī 2008. gadā Jelgavas pašvaldības iekārtotos meteoroloģiskos posteņus. No turienes mērījumu dati tiek publicēti pašvaldības interneta vietnēs. Tur publicē arī gaisa piesārņojuma ziņas, ko iegūst reizi nedēļā, lietojot mobilo laboratoriju. Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa nodaļas vadītāja Iveta Indriksone uzskata, ka veikt paralēlus meteoroloģiskos novērojumus nav loģiski. «Pasaules meteoroloģijas organizācija ir definējusi standartus, kā jābūt organizētiem meteoroloģiskajiem novērojumiem. Piemēram, kādā augstumā virs zemes jāmēra vējš, temperatūra, nokrišņi, atmosfēras gaisa mitrums un citi parametri. Pašvaldības uzstādītās mērierīces tam neatbilst,» teic I.Indriksone. Gaisa piesārņojumu meteoroloģijas centrs pastāvīgi mēra vairākās vietās Latvijā. Taču Jelgavā, kur gaiss esot salīdzinoši tīrs, tas netiek darīts. Par datiem būtu jāmaksāPašvaldības civilās aizsardzības speciālists Felikss Jasens stāsta, ka meteoroloģijas centrs par savu informāciju prasa pašvaldībai naudu, tādēļ lētāk mērījumus veikt pašiem. «2010. gada plūdos mēs tikai ar skandālu no viņiem dabūjām datus par ūdens līmeņiem,» piebilst F.Jasens. Aģentūra «Pilsētsaimniecība» pašu iegūto meteoroloģisko informāciju izmanto ziemā, lai prognozētu ielu apledojumu. Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadītājs A.Leitass paskaidro, ka hidroloģiskie dati par stāvokli Latvijas upēs pieejami bez maksas. Par meteoroloģisko informāciju Jelgavas pašvaldībai būtu jāmaksā, jo valsts finansējums šajā jomā samazināts. Informācijas cena esot atkarīga no konkrētā pieprasījuma. Centram esot sadarbības līgumi ar vairākām pašvaldībām, un tas ir atvērts arī ar Jelgavu, kur pastāvīgi meteoroloģiskie novērojumi sākti 1812. gadā. Izgāzies mērķis par sadarbībuMobilā gaisa piesārņošanas mērījumu laboratorija 2008. gadā tika iegādāta ES atbalstītā nepilnu miljonu latu vērtā projekta «Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos» gaitā. Laboratorija izmaksāja 186 tūkstošus eiro. Projektu vadīja toreizējais Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, kurš tagad teic – savulaik projekts bijis vērsts uz valsts un pašvaldību sadarbību. «Mums diemžēl nostādnes šajā jomā mainās katru gadu,» teic G.Kurlovičs. Viņš nenoliedz, ka tādos apstākļos var rasties valsts un pašvaldības rīcības dublēšanās. Lauksaimniecības universitātes profesors ķīmiķis Viesturs Kreicbergs atzīst, ka kopš cukurfabrikas slēgšanas ar gaisa kvalitāti problēmu Jelgavā nav, tādēļ arī tā dubultiem mērījumiem īpašas jēgas vairs nav.
