Pirms desmit gadiem 2002. gada maijā pēc Liepājas teātra viesizrādes Jelgavā «Zemgales Ziņās» bija intervija ar bijušo aktieri Kasparu Godu. Toreiz viņš nobeigumā teica: «Man ir skaists sapnis kā Gētem, kurš jaunībā ar saviem studiju biedriem sprieda, ka kaut kur varētu uztaisīt tādu kultūras un mākslas valsti. Starp viņiem bija arī jaunais Veimāras hercogs, kurš sacīja: «Man ir valsts, taisām kultūru un mākslu.» Tā radās vieta, kur tapa «Fausts» un cita klasika.» Desmit gados Kaspars nospēlējis daudz lomu Liepājas teātrī. 2010. gadā viņš ieguva Spēlmaņu nakts balvu. Ar savu enerģiju un neatlaidību, domubiedru, kā arī Liepājas Domes atbalstu pērnruden Kaspars Liepājā izveidoja savu Goda teātri. Ar to viņš iecerējis aizpildīt to nišu, ko latviešu teātri maz izmanto, – piedāvāt izrādes bērniem un jauniešiem, kā arī darbu jaunajiem aktieriem. Vēlu, lai sapņi un ieceres piepildās! Sestdien Goda teātris, izrādot Viktora Teterina lugu «Nelegālais», pirmo reizi viesosies Vilcē. Tā ir vieta, kur Kaspara vectēvs – skolotājs, režisors, pūtēju orķestra un kora diriģents Roberts Gods – taisīja savu kultūras un mākslas valsti. 1928. gadā divdesmit viena gada vecumā viņš atnāca strādāt uz Vilci. Tur iepazinās ar skolotāju Elizabeti Kaziņu, kas Vilcē bija sākusi strādāt jau agrāk. Viņi bija ļoti cienīta ģimene. Tāpēc Goda uzvārds mums, vecajiem vilceniekiem, ir svarīgs. Pirms deviņdesmit gadiem Vilces muižas vecajā rijā tika iekārtots Izglītības biedrības nams, tagadējais tautas nams. Uz šīs pašas skatuves, kur «Mērnieku laikus», «Mīla stiprāka par nāvi», «Mīlestības zemi» un daudz citas varenas un pamatīgas lugas iestudējis Roberts Gods, sestdien kāps Kaspara Goda teātra aktieri.
