«Un cik tu metru esi noasfaltējis?!» pa vidu virknei lamuvārdu pirms dažām nedēļām man jautāja vietējās ceļu būvniecības firmas «Igate» šefs, kad aicināju skaidrot plaisu rašanos nule rekonstruētajā Dobeles šosejā. Nevienu jēdzīgu komentāru par brāķa darbiem jaunajā projektā toreiz «izspiest» no viņa neizdevās.Tagad viņš «Ziņām» raksta – par spīti zaudējumiem, plaisas salabos par saviem līdzekļiem. Kaut arī bravūru nomainījis piezemētāks tonis, tomēr pirmām kārtām jāuzsver – novērst nesmukumus ir «Igates» pienākums, nevis īpaša pretimnākšana, kā varētu spriest no vēstulē paustā. Tūkstošiem nodokļu maksātāju, kas gadiem kratījušies, lauzuši mašīnas un šausmās par savu dzīvību locījušies pa dubļainajām un tumšajām šosejas nomalēm, uzņēmēja gaudām par grūtajiem krīzes laikiem vajadzētu pievērst otršķirīgu uzmanību. Taisnojoties, ka 2009. gads nesa zaudējumus un ka Dobeles šosejas projekta pirmā kārta deva iespēju tikai noturēt darbiniekus, nevis «uzvārīties», «Igate» tagad cenšas iežēlināt sabiedrību, kas togad no savām ne jau milzīgajām algām ar nodokļiem radīja iespēju rekonstruēt šoseju. Šoferi un gājēji ir tie, kas ar iespēju startēt atklātā konkursā vai kļūstot par citas kompānijas apakšuzņēmumu, deva darbu «Igatei», par to pienācīgi samaksājot. Tā nebija labdarība vai piespiedu darbs. Lejot krokodila asaras, ka krīzes kulminācijas gadā iepirkumos valdīja nebijis dempings, tikpat labi var pajautāt pašai «Igatei», kādēļ tad piedalījās šajā dempingošanā. Svētais mērķis nodarbināt strādniekus? Ja darbu nedotu «Igate», gan jau cita firma, kas uzvarētu konkursā, algotu vietējo darbaspēku. Pirms pāris dienām konstatējot, ka vairākas plaisas sašķēlušas Dobeles šoseju ne tikai krustojumā ar Atmodas ielu, bet arī citviet, man nav šaubu un kautrības uzņēmēja darbu vērienīgajā divu miljonu latu projektā nosaukt par brāķi. Nav jāstrādā ar ceļa rulli, lai saprastu – aizdarot plaisas ar piķi, tās aizvien būs plaisas. Ja pamati šķībi, tad jumtu pat zelta sienas nenoturēs.
