Nu jau bijušā ekonomikas ministra A.Šlesera skaļi izkliegtie apgalvojumi par Latvijas valdības patieso vadītāju A.Lembergu (tātad: valdības korumpētību) tiesā nav apstrīdēti.
Nu jau bijušā ekonomikas ministra A.Šlesera skaļi izkliegtie apgalvojumi par Latvijas valdības patieso vadītāju A.Lembergu (tātad: valdības korumpētību) tiesā nav apstrīdēti. Ko mums – nabaga ļautiņiem – atliek secināt? Formālā loģika sniedz divus atbilžu variantus: vai nu Latvijas valdības korumpētība ir fakts, vai arī A.Šlesera paziņojumi ir nepatiesi (melīgi). Tā kā politika ir meitene, kuras rīcībā loģika novērojama visai reti, pastāv vēl viena atbilde, kas izpaudās ceturtdienas balsojumā par (pret) neuzticības izteikšanu premjeram Vilim Krištopanam.
Latvijas valdības nelabvēļi šonedēļ steidza paziņot, ka Krištopans ir apaļa nulle, ka valdība savas pastāvēšanas laikā spējusi panākt tikai divas pozitīvas lietas: 18 santīmu pielikumu pie pensijām un savas nepārtraukti apdraudētās kailās eksistences saglabāšanu. Bezdarba un noziedzības palielināšanās, budžeta «plikumi», valsts parādu pieaugums, nespēja izpildīt Starptautiskā valūtas fonda prasības (un tā joprojām) – argumenti valdības gāšanai bira kā āboli vējā. Taču rudens vēl tālu un raža nav nobriedusi. Turklāt Krištopans deputātiem izrakstījis vekseli, kurā uzrādīta valdības darbu pozitīvā bilance, tiesa, to varēšot «apčamdīt» tikai rudenī.
Valdība, nu jau kārtējo reizi, esot stabila. Tā vēsta Krištopans un viņa partija. Reitingi, kas nejauki slīd arvien zemāk, neatspoguļojot «reālo» situāciju. Bet realitātei (tas ir, valdības dzīvotspējai) ar bezdarbnieku skaita palielināšanos, ar budžeta caurumiem, ar dzīves līmeņa pazemināšanos nav nekāda sakara. To nosaka intereses, ko pārstāv mūsu tautas kalpi. Ja vairākumam tās nesakrīt ar šā paša vairākuma akceptētā mazākuma interesēm, tad vainīgs ir vairākums. Tā mums saka priekšstāvji, kas pārstāv mazākumu.
Šonedēļ tikām pie vēl viena «oficiāla» prezidenta kandidāta. A.Gorbunovs nolika savus uzskatus un vieglas dienas uz partijas interešu altāra. Varbūt Latvijā ir kaut viens tik naivs cilvēks, kas iedomājies, ka «Latvijas ceļa» pārstāvji vienlaicīgi ieņems gan Valsts, gan Ministru prezidenta vietu? Ja tāds cilvēks atrodas, tad viņš dziļi alojas. «Latvijas ceļa» apliecinājumi, ka nekādas tirgošanās par Valsts prezidenta amatu nebūšot (vienlaicīgi apcerot Krištopana valdības stabilitāti un ilglaicīgumu), ir raksturīgi tai meitenei, kuras uzvedība nepakļaujas «vienkāršajai» loģikai. Ja gribas skaistu bruncīti un ekskluzīvu lūpu zīmuli, ir jākalpo.
Vēl nesen mums spaiņiem ausīs lēja argumentus par lielo uzņēmumu neatliekamu privatizāciju. No tā, lūk, esot atkarīga mūsu «prezentācija» Eiropas Savienībā. Šonedēļ akcenti ir pārlikti. Nu izrādās, ka Latvijas valstij steidzama privatizācija nemaz neesot vajadzīga. Tā teikt – tautas interesēs visam ir jānotiek.
Bāleliņi nespēja sadalīt. Tāpēc arī tā dēvētā stabilitāte – šķitums, kas piesedz pamiera līgumu.
