Lai arī rindā uz pašvaldības dzīvokļiem Jelgavā ir 120 personu, pašvaldība neplāno ņemt piemēru no Ventspils un iegādāties papildu mitekļus. Pilsētas budžetā dzīvokļu pārvaldīšanai, remontam un veco māju nojaukšanai paredzēti 105 tūkstoši latu.
«Pašvaldības dzīvokļu tehniskais stāvoklis ir ļoti dažāds un atkarīgs no tajos dzīvojošajiem īrniekiem. Ir dzīvokļi, kuru iemītnieki rūpējas par mājokļa tehnisko stāvokli un veic nepieciešamos uzturēšanas darbus,» pašvaldības dzīvojamā fonda stāvokli «Ziņām» apraksta Jelgavas Domes pārstāve Līga Klismeta.Lai sagatavotu dzīvojamās telpas nākamajiem īrniekiem, pašvaldības Īpašuma konversijas pārvaldes speciālisti pārbauda katru atbrīvoto pašvaldībai piederošo dzīvokli, novērtē tā tehnisko stāvokli un nosaka veicamos remontdarbus, lai mājoklis atkal būtu derīgs dzīvošanai. Atbilstoši likumam «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» dzīvoklī jābūt strādājošām ūdens, siltuma, elektroapgādes un gāzes sistēmām. Tehniskā kārtībā jābūt logiem, durvīm, sienām, griestiem un santehnikai. Kosmētiskais remonts par pašvaldības līdzekļiem gan netiek veikts.Pie mājokļa tikuši 55 jelgavniekiL.Klismeta informē, ka pašlaik pilsētā pašvaldības dzīvokļu rindā ir 120 personu. Pērn mitekļi izīrēti 55 personām, 2010. gadā – 53 jelgavniekiem. Kopā pašvaldības īpašumā ir 1151 dzīvoklis un 107 sociālie dzīvokļi. Papildus dzīvokļus pašvaldība šogad iegādāties neplāno, bet pašreizējo pārvaldīšanai, remontam un veco māju nojaukšanai paredzēti 105 tūkstoši latu. Kā īslaicīgs problēmas risinājums iedzīvotājiem tiek piedāvāta sociālā dzīvojamā telpa, kurai īres līgumu noslēdz uz laiku līdz sešiem mēnešiem.Ar parādniekiem cīnāsĪpašuma konversijas pārvaldes speciālisti kopā ar apsaimniekotāju un Pašvaldības policijas pārstāvjiem regulāri dodas uz pašvaldības dzīvokļiem un pārbauda, vai tajos tiešām dzīvo tikai tie cilvēki, kam noslēgts līgums par pašvaldības dzīvokļa īri, kā arī novērtē mājokļa tehnisko stāvokli.«Īrnieku attieksme ir ļoti dažāda. Daži ar nelielu pabalstu cenšas norēķināties par visiem pakalpojumiem, bet ir arī tādi, kas ar lielākiem ienākumiem krāj parādus,» situāciju apraksta Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne. Lai arī, viņasprāt, ar parādniekiem bargi jācīnās, izlikšanai no telpām jābūt vien galējam risinājumam.Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde 2011. gadā tiesā iesniedza 86 prasības par parādu piedziņu no pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, pasludināti 43 prasītājam labvēlīgi spriedumi. L.Klismeta informē, ka ar pašvaldības dzīvokļu īrniekiem noslēgtas 16 vienošanās par parādu pakāpenisku atmaksu.Par rēķiniem – ap 50 latuApmierināta ar dzīvi pašvaldības dzīvoklī Filozofu ielā 6 ir Nadežda Novikova, kura atzīst – no pašvaldības saņem arī pabalstu malkas iegādei. «Esmu dzīvojusi kara un pēckara gadus, kad bija liels bads, tāpēc tagad par dzīvi nesūdzos,» saka 82 gadus vecā kundze, kas mājas sapulcēs nepiedalās, jo neprot latviešu valodu.Nesūdzas arī viņas kaimiņiene Renija Znotiņa, kas Filozofu ielā dzīvo vairāk nekā 20 gadu. «Mums ar vīru pensijas kopā veido ap 400 latu, tāpēc nekādus pabalstus saņemt nevaram. Par komunālajiem pakalpojumiem maksājam apmēram 50 latu,» stāsta pensionāre. Viņa atzīst, ka kaimiņi pārsvarā ir pensionāri, kas rēķinus nekavē, jo ir disciplinēti. Viņas mājā mitinās arī pāris jaunas ģimenes. Kārtību kāpņu telpās iedzīvotāji uztur paši, nelielus remontus veic par saviem līdzekļiem, arī nojume virs mājas ieejas tapusi pašu rokām. Problēmas sagādā vien caurais jumts, bet to nomainīt pensionāriem nav pa spēkam – tas prasa lielus ieguldījumus.
