«Lauku skolās ar pilsētas našķiem jau neaizraujas,» par paredzamajām izmaiņām, kas nākamajā mācību gadā no skolēnu šķīvjiem liks pazust sarakstam neveselīgu produktu, nosmej Svētes pamatskolas direktors Edmunds Misevičs. Audzēkņu ēdināšana šajā izglītības iestādē uzticēta zemnieku saimniecībai. Galdā tiek celti pašu audzēti dārzeņi un konservi, no sasaldētajām ogām vārīti ķīseļi. Arī gaļas izstrādājumi gādāti no vietējā ražotāja, un tikai šis tas piepirkts lielveikalā. Katru pirmdienu direktors pats izskata ēdienkarti, lai viss būtu garšīgs un sabalansēts. Tāpēc, kad pienāks lielā revīzija, būs maz, ko mest melnajā grozā.Grūtāk šajā ziņā klāsies pilsētas izglītības iestādēm, ko ne velti salīdzina ar konveijeriem. Kad audzēkņu skaits grozās ap tūkstoti, ir viegli pazaudēt individualitāti, dodot vaļu vien aukstai kalkulēšanai, lētākā meklēšanai un izdabāšanai kopējai gaumei. Visiem bērniem taču garšo frī kartupeļi, makaroni, cīsiņi un kečups. Tad lai iet rītā, pusdienā un vakarā!Nu Veselības ministrija šim aklajam skrējienam, kas vairumā gadījumu finišē sabeigtos kuņģos, aptaukotās miesās un alerģijās, uzlikusi bremzi. Nē, drīzāk nesaudzīgi norāvusi «stop krānu», gan atverot mūžīgo jautājumu – vai aizliegums jelkad ir spējis ko radikāli mainīt? Neēdīs skolā, ēdīs mājās! To apstiprina arī pirms vairākiem gadiem pieņemtais lēmums neatļaut ēdnīcā tirgot krāsainas limonādes un košļenes, čipsus un pārsaldinātas konfektes. Faktiski jebko, kas pārbāzts ar saldinātājiem, konservantiem un aminoskābēm. Taču vai tāpēc skolās šos produktus vairs nemana un to kopējais patēriņš tirgū strauji krities?Jāmaina domāšana, un tas ir visgrūtākais, jo prasa piepūli. Paraudzīšanos tālāk par šķīvi ar ātri pagatavojamiem pusfabrikātiem. Seku apzināšanos. Taču arī rīt ir jādzīvo!
